Mīlestība spēj aizskart visdažādākos cilvēkus visdažādākajās situācijās. Bet kas var būt vēl sirsnīgāks par tēva un dēla mīlestību? Tēvs ir draugs, sabiedrotais un piemērs. Stāsts par Rafaelu Zoileru to tikai apstiprina, jo no sava tēva viņš saņēma patiesi unikālu dāvanu.
Rafaelam bija vien 8 gadi, kad viņa tēvs saslima ar vēzi. Tēvs dēlam nolēma neko par to neteikt – gluži pretēji! Viņi nemitīgi domāja par nākotnes plāniem. Tādēļ dēlam tēva nāve kļuva par smagāko triecienu. Māsiņas iedeva dēlam lādīti, kurā bija ļoti daudz vēstuļu, un tās visas no viņa tēva.
Rafaela tēvs bija visu ļoti sīki izplānojis. Katrs konverts bija paredzēts noteiktām Rafaela dzīves situācijām. Pirmā vēstule bija ar uzrakstu “Kad manis vairs nebūs.” Atverot to, tur bija rakstīts:
Šķir lapu tālāk, lai uzzinātu, kā tēvs bija parūpējies par sava dēla nākotni!
