Jau atkal ir pienācis 11. novembris – svētki, kuru laikā pieminam savus karavīrus. Tomēr gribu jums pastāstīt atgadījumu, ko piedzīvoju pagājuša gada svētku priekšvakarā.
Šis atgadījums atstāja dziļu iespaidu uz mani, un to atceros tā, ir kā tas būtu noticis vakar.
Lasi arī: Paldies liktenim, ka esmu dzimis Latvijā!
Bija 2015. gada 11. novembra vakars. Palicis jau nedaudz tumšs. Gribēju ātri ieiet veikalā un paņemt sev nedaudz pārtikas. Devos pie kases, bet tur priekšā man rindā ir nostājusies cienījama vecuma vecmāmiņa – lakatiņā, vecā (bet koptā) mētelī, ar sūrās dzīves ieliktu muguru. Skatījos, kā viņa uz kases letes uzliek savas preces… paciņu griķu, rupjās maizes kukulīti un svecīti burciņā (kapu svecīti)!
Šķir otru lapu, lai uzzinātu visu stāstu
Tevi noteikti interesēs
- 55 gadus vecs vīrietis no Valmieras skaidro, kāpēc sievietēm ārpus viņa standartu rāmjiem nav cerību uz otro randiņu
- Kāpēc mēs patiesībā nepareizi iestrādājam pelnus dārzā: 3 kļūdas, kas nepatīk gan augiem, gan augsnei un kad tas nav lietderīgi
- Viņu saderība ir “apaļa nulle”: pāri ar šiem vārdiem ir lemti nelaimīgām attiecībām
- Atbrīvojies no kondensāta uz logiem ar vienu vienkāršu virtuves sastāvdaļu, kas uzsūc mitrumu
- Balkonu stiklojums ir aizliegts: tiek skaidrots kurās valstīs draud demontāža un kādas var būt sekas
- Pensionāre iemācīja, kā pareizi izvēlēties banānus – izrādās, daudzi kļūdās, nepamanot vienu detaļu







