Jau atkal ir pienācis 11. novembris – svētki, kuru laikā pieminam savus karavīrus. Tomēr gribu jums pastāstīt atgadījumu, ko piedzīvoju pagājuša gada svētku priekšvakarā.
Šis atgadījums atstāja dziļu iespaidu uz mani, un to atceros tā, ir kā tas būtu noticis vakar.
Lasi arī: Paldies liktenim, ka esmu dzimis Latvijā!
Bija 2015. gada 11. novembra vakars. Palicis jau nedaudz tumšs. Gribēju ātri ieiet veikalā un paņemt sev nedaudz pārtikas. Devos pie kases, bet tur priekšā man rindā ir nostājusies cienījama vecuma vecmāmiņa – lakatiņā, vecā (bet koptā) mētelī, ar sūrās dzīves ieliktu muguru. Skatījos, kā viņa uz kases letes uzliek savas preces… paciņu griķu, rupjās maizes kukulīti un svecīti burciņā (kapu svecīti)!
Šķir otru lapu, lai uzzinātu visu stāstu
Tevi noteikti interesēs
- Globa prognozē lielas pārmaiņas 12. martā: sešas austrumu horoskopa zīmes, kurām beidzot izdosies tikt uz priekšu
- “Jēkabpilī, savā īpašumā gribēju uzstādīt ceļa zīmi, bet nepagāja 15 minūtes un klāt bija likumsargi”: stāstu kā beidzās
- Likumsargs atklāj, kāpēc viņi lūdz autovadītājam atvērt automašīnas motora pārsegu
- Dēls atbrauca ar jaunu džipu, bet mammai atveda piparkūkas, kurām beidzies derīguma termiņš: “Mammu, tās joprojām ir normālas”
- “Latvijas Pasts” pavisam drīz ieviesīs vēl nebijušu opciju pakomātos – saņemt sūtījumus būs vēl vienkāršāk
- Aizsaulē aizgājušā režisora Jāņa Streiča meita atklājusi tēva pēdējo gribu un lūdz to visiem cienīt







