Jau atkal ir pienācis 11. novembris – svētki, kuru laikā pieminam savus karavīrus. Tomēr gribu jums pastāstīt atgadījumu, ko piedzīvoju pagājuša gada svētku priekšvakarā.
Šis atgadījums atstāja dziļu iespaidu uz mani, un to atceros tā, ir kā tas būtu noticis vakar.
Lasi arī: Paldies liktenim, ka esmu dzimis Latvijā!
Bija 2015. gada 11. novembra vakars. Palicis jau nedaudz tumšs. Gribēju ātri ieiet veikalā un paņemt sev nedaudz pārtikas. Devos pie kases, bet tur priekšā man rindā ir nostājusies cienījama vecuma vecmāmiņa – lakatiņā, vecā (bet koptā) mētelī, ar sūrās dzīves ieliktu muguru. Skatījos, kā viņa uz kases letes uzliek savas preces… paciņu griķu, rupjās maizes kukulīti un svecīti burciņā (kapu svecīti)!
Šķir otru lapu, lai uzzinātu visu stāstu
Tevi noteikti interesēs
- Vīrs mani vairs nelaiž atpūsties uz Ēģipti, pat ne ar bērniem vai draudzenēm: stāstu kāpēc
- Ja ir iespēja ieteicams palikt iekštelpās: sen nebūsim piedzīvojuši šādus laikapstākļus kā šajās dienās, atklāj sinoptiķi
- Strādāju Bolt Taxi; aizvakar nejauši sanāca vest sievu ar kādu citu vīrieti – noklausījos visu
- ”Neizgāju TA tikai dēļ šī sīkuma uz priekšas stikla”: CSDD uzsver, ka par šādu vējstiklu jūs saņemsiet 2 vērtējumu
- Olu kultenis vienmēr izdosies daudz pufīgāks un gardāks, ja sviestu aizstāsiet ar vienu neparastu sastāvdaļu
- Pāris (viņai 30, viņam 55) īrēja manu dzīvokli; atslēgas atņēmu otrajā nedēļā – stāstu kāpēc








