Stāsts, kas liks Tev aizdomāties par sev apkārtējiem cilvēkiem un ļaus novērtēt gan viņus, gan sevi.
Kad es mācījos skolā, es piedalījos skolas praksē, kura piedāvāja darboties vietējā slimnīcā. Manos pienākumos ietilpa slimnieku apraudzīšana un informācijas plūsmas nodrošināšana starp māsiņām un galveno ārstu.
VIDEO:
Es nebiju ne apmācīts, ne visai komunikabls. Man, godīgi sakot, bija mazliet bail no cilvēkiem.
Vienā no savām vizītēm es iegāju kādā aptumšotā palātā, kurā atradās gultā guļošs un gārdzošs cilvēks. Es domāju, ka viņš ir aizmidzis un tāda ir viņa elpa, kad viņš guļ. Kad es pietuvojos viņa gultai, es…
Lai uzzinātu vairāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Naudas koku decembrī es apgriežu tikai šādi, lai tas neizstīdzētu un uzziedētu ar vēl bagātīgākiem ziediem
- “Jāpauž skaidra latviskā nostāja”: Rīgas dome pieņem jaunu lēmumu, kas stāsies spēkā jau šogad
- Saeima ir nolēmusi šo likumu atcelt un neieviest no 2026.gada: ”Tas attiecas uz šīs kategorijas transportlīdzekļiem”
- Omīte man iemācīja ziemā turēt iedegtu sveci siltumnīcā: atklāšu kāpēc un ko tas dos
- Gardākā svētku uzkoda: kraukšķi ar brētliņām, kas pazūd vienā mirklī
- TESTS. Izvēlies sniegpārsliņu un uzzini, ko Uguns Zirgs tev patiesībā atnesīs 2026. gadā








