Lāzeriem jeb optiskajiem kvantu ģeneratoriem ir trīs galvenās sastāvdaļas: aktīvā vide, enerģijas avots un rezonators.
Lāzerus izmanto ļoti plaši: ar tiem griež un metina metālus un nemetālus, apstrādā audus ķirurģijā, izmanto kā optiskās pincetes, raida signālus un enerģiju pa optiskajiem kabeļiem, nosaka attālumus un iegūst hologrammas, kā arī izmaina virsmas mikrostruktūru dažādu īpašību iegūšanai.
Kopš 2017.gada Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) sadarbībā ar ārzemju partneriem izglītības un zinātnes jomā izstrādājuši akadēmiskā maģistra studiju programmu “Lāzertehnoloģijas”. Programmas īstenošanas laikā to absolvējuši 22 studenti, no kuriem trīs absolventi turpina studijas RTA un Ruses Angela Kančeva Universitātes (Bulgārija) kopīgajā doktora studiju programmā “Lāzertehnoloģijas”.
Viens no RTA maģistra programmas “Lāzertehnoloģijas” absolventiem ir Antons Pacejs, kurš pēc otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Mehatronikas” absolvēšanas uzsāka studijas maģistra līmenī lāzertehnoloģiju jomā un izstrādāja maģistra darbu Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piešķirtā finansējuma lietišķo pētījumu konkursa ietvaros, kuru organizēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.
Darba nosaukums: “Hroma-niķeļa tērauda un alumīnija virsmas strukturēšana ar lāzeru un procesa parametru optimizācija hidrofobo un hidrofīlo īpašību iegūšanai uz virsmām”. Materiālu virsmas strukturēšana un hidrofobu virsmu veidošana mūsdienās ir piesaistījusi plašu uzmanību, jo šis paņēmiens piešķir materiāliem jaunas īpašības. Kā dažus no piemēriem var minēt: pašattīrīšanās, pretapledojums, aizsardzība pret koroziju, slīdes un berzes koeficienta ietekmēšana, kā arī tādām virsmās piemīt antibakteriālās īpašības. Darba autors izpētīja vara bromīda un optiskās šķiedras nanosekunžu lāzersistēmu tehnisko un procesa parametru ietekmi uz augstākminēto materiālu saslapināšanās īpašībām un virsmas raupjumu. Rezultātā uz alumīnija un nerūsējošā tērauda metāliem izdevās iegūt hidrofobo un hidrofīlo virsmas struktūru ar attiecīgi 143° un 1.5° ūdens piles saskares leņķi. Antons Pacejs piebilda, ka darba izstrādes laikā iegūtajiem rezultātiem piemīt liela ietekme, jo līdz šim brīdim zinātnieki pasaulē galvenokārt ieguva līdzīgus rezultātus izmantojot pikosekunžu un femtosekunžu lāzerus, kas ir daudzkārt dārgāki un sarežģītāki lietošanā nekā nanosekunžu lāzeriekārtas.
Jāpiebilst, ka šobrīd RTA maģistra studiju programmā “Lāzertehnoloģijas” studē 17 studenti, kas norāda uz šīs programmas popularitāti. Studiju programma paver plašākas sadarbības iespējas ar uzņēmumiem jaunu produktu izstrādē, pētniecībā un inovācijās, kā arī studenti var izmantot modernas iekārtas, kuras ir pieejamas Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas laboratorijās.
Iespējams, ka programmas popularitāte saistīta arī ar nākošā studiju posma – doktorantūras programmas izveidi un īstenošanu RTA kā arī ar to, ka uzņēmumos arvien vairāk tiek uzlaboti ražošanas procesi, izmantojot lāzerus.
Vairāk par akadēmiskā maģistra studiju programmu “Lāzertehnoloģijas” lasīt šeit: https://rta.lv/studiju-programmas/lazertehnologijas
Vairāk par doktora studiju programmu “Lāzertehnoloģijas” lasīt šeit: https://rta.lv/studiju-programmas/lazertehnologijas-dok