Mēs trīs gadus satikāmies, bet nedzīvojām kopā. Skraidījām no vienas vecāku mājas uz otru, bet plānojām apprecēties. Pat māju atradām, kurā gribējām nosvinēt kāzas, bet pēc tam tur dzīvot.
Mēs dzīvojam ciematā, bet šeit tas tiek uzskatīts par normu, jo tuvākā kafejnīca atrodas 100 km attālumā un nav jēgas tur braukt svinēt kāzas. Turklāt parasti kāzās ierodas viss ciems, tāpēc nepieciešama vecāku palīdzība no abām pusēm.
LASI VĒL: 33 gadus veca sieviete apgalvo, ka viņas skaistums traucē viņai atrast darbu
Tomēr mans līgavainis aizbēga no kāzām, un visi ciematā zina, kādu iemeslu dēļ viņš to darīja.
Es gatavojos kāzām, devos uz pilsētu, nopirku tur kleitu un pamazām pirku produktus. Turklāt viņš man iedeva naudu tam visam.
Svinībām bija jānotiek 3. aprīlī. Uz dzimtsarakstu nodaļu vajadzēja doties astoņos no rīta, un trijos jau plānojām sanākt kopā mājā, kuru izvēlējāmies un veicām avansa maksājumu, bet vēl nebijām tur pat nakšņojuši.
Un pēkšņi atnāk līgavaiņa mamma, visa asarās, sakot, ka viņas mīļotais dēls nevēlas nekādas kāzas un jau nedēļu domā, kā visu atcelt, jo es gribēju atstāt savu uzvārdu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
