Manā pieredzē sīpoli bez problēmām uzglabājas līdz pat nākamās vasaras sākumam: tie nepaliek tumši, nepelē un nepievilina nekādus kukaiņus.
Katra sezona man sākas ar vienu un to pašu ainu: raža it kā ir izdevusies teicami, sīpolu galviņas ir stingras, mizas ir sausas, taču ziemas vidū sākas kaut kas nesaprotams.
Sīpoli kļūst ūdeņaini, iekšpusē parādās puve, vai arī apkārt sāk pulcēties sīkas mušas, un ir jūtama nepatīkama smaka. Īpaši izteikti tas bija vērojams, kad sīpoli tika glabāti dzīvoklī vai vēsā šķūnī.
Tas turpinājās vairākus gadus pēc kārtas, līdz viens dārza paziņa, kurš jau sen strādāja par agronomu, ieteica visvienkāršāko apstrādi uzreiz pēc ražas novākšanas. Pēc šīs apstrādes visi mani sīpoli glabājās gandrīz līdz nākamajai sezonai – it kā tie tikko būtu izņemti no dobes.
Es dalos ar šo metodi detalizēti, jo tā ir pārsteidzoši vienkārša, taču patiešām efektīva.
Viens Solis un Gandrīz Nav Zudumu
Šīs metodes būtība ir nevis vienkārši izklāt sīpolus žāvēšanai, bet gan veikt papildu apstrādi uzreiz pēc to novākšanas. Tieši šis solis dod to milzīgo atšķirību, ko nav iespējams panākt ar parastu pārlasīšanu vien.
Kad sīpoli ir jau apžuvuši, agronoms ieteica rīkoties šādi:
“Nomazgā tos karstā sāls un kālija permanganāta šķīdumā – un visas problēmas pazudīs.”
Kas Būs Nepieciešams?
– Silts ūdens (aptuveni 45–50∘C).
– Bļoda, vanna vai liels trauks.
– Viena ēdamkarote sāls.
– Dažas kālija permanganāta (mangana) kristāliņi (šķīdumam jābūt viegli rozā krāsā).
– Sīpolu galviņas, kas jau ir apžuvušas pēc novākšanas.
Darbību Secība
1.Sīpolus attīra no zemes un liekās, sausās mizas, un iemērc sagatavotajā siltajā, sāļajā ūdenī ar mangānu.
2.Atstāj 5–10 minūtes, viegli maisot (ieteicams lietot cimdus).
3.Pēc tam tos izņem un izklāj vienā kārtā uz dvieļa, sieta vai režģa.
4.Sīpolus žāvē vēl divas dienas saulē vai labi vēdināmā telpā.
4.Pēc pilnīgas izžūšanas tos var likt jebkurā ērtā traukā un novietot glabāšanai.
Ko Sniedz Šāda “Siltā Vanna”?
Šī vienkāršā apstrāde darbojas kā pilnvērtīgs aizsardzības komplekss:
Sāls iznīcina patogēnus, kas izraisa puves veidošanos.
Kālija permanganāts darbojas kā antiseptiķis, dezinficējot virsmu.
Karstais ūdens intensīvi izžāvē sīpola kakliņu (kļūstot cietam), kas ir galvenā vieta, kur sākas puve.
Kaitēkļu kāpuri un citi parazīti (ieskaitot sīpolu mušas oliņas) šādu apstrādi nepārdzīvo.
Kopš es sāku izmantot šo metodi, sīpoli gandrīz nepūst, nepārklājas ar pelējumu un pavasarī nekļūst mīksti. Kaut arī reizēm gadās viena vai divas sliktas galviņas, parasti tās ir tās, kas bojātas novākšanas laikā.
Kur Vislabāk Glabāt Apstrādātos Sīpolus?
Lai saglabātu rezultātu, svarīgs ir piemērots trauks un vieta:
Neizmantot plastmasas maisiņus.
Vislabāk der kaprona zeķes, tīkli, vai kastes ar caurumiem.
Nepieciešams vēss un sauss stūris bez mitruma.
Ideālā temperatūra ir +2∘C līdz +10∘C.
Jāizvairās no kondensāta.
Dzīvoklī piemērota vieta ir tumšs pieliekamais vai silta lodžija. Privātmājā – sauss šķūnis vai pieliekamais bez mitruma.
Kopš es sāku izmantot šo padomu, esmu gandrīz pārtraucis sīpolu izmešanu. Agrāk pavasarī puse ražas bija jāmet ārā. Tagad visu izmantoju līdz pat vasaras beigām, un atlikumi iet uz konservēšanu.
Šīs trīs vienkāršās sastāvdaļas – sāls, mangāns un silts ūdens – nodrošina aizsardzību, kas ir pārsteidzoši efektīva sīpolu ilgtermiņa uzglabāšanā.
