Aizbraucu uz vasarnīcu Olainē un tur pamanīju melnu somu — biju patīkami pārsteigta, to atverot

Sociālajos tīklos uz kādu laiku parādījās neliels ieraksts, kas piesaistīja lielu lasītāju interesi.

Lai gan daudziem piektdienas vakars ir domāts ballītēm un jautrībai, man tas vienmēr ir īstais brīdis, lai aizbēgtu no pilsētas kņadas un dotos uz savu miera stūrīti – vasarnīcu. Šogad mani īpaši priecē tas, ka bez citiem ērtības papildinājumiem vasarnīcā beidzot ir arī sildītājs, kas padara pat vēsos vakarus patīkami mājīgus.

Lasi arī: Kabacīši itāļu gaumē Scarpaccia: šefpavārs atklāj savu kolosālo recepti (+ VIDEO)

Bet šoreiz runa nav par to. Šoreiz es vēlos dalīties ar kādu citu pieredzi, kas saistīta ar šo brīnišķīgo vietu un tās piedāvātajām iespējām. Man ļāva beigt darbu ātrāk, un ap sešiem vakarā jau biju savā mīļotajā vasarnīcā. Nesteidzoties atvērt vārtiņus, mans skatiens apstājās pie melnas somas.

Grūti būtu teikt, ka biju pilnīgi nobijusies vai pārsteigta. Tomēr sajutu nelielu piesardzību, jo kopš seniem laikiem vietējie ļaudis rīkojās šādi: pameta somas svešos zemes gabalos, kamēr, piemēram, aizbēga, bet pēc tam atgriezās. Un, nedod Dievs, ja pa šo laiku izdodas iztukšot somu saturu.

Atskatoties apkārt un pārliecinoties, ka neviens nav tuvumā, es izlēmu to atvērt.

 

 

Bet, kad atvēru somu, biju patīkami pārsteigta – tur atradās kosmētika un šokolāde “MILKA”. Taču līdzās bija arī zīmīte ar šādu tekstu: “Sveika, Inga. Tas esmu es, Artūrs, kurš dzīvo otrā ciema pusē.

Apsveicu tevi ar pagājušo dzimšanas dienu! Zinu, ka tu piektdienās atbrauc uz vasarnīcu, bet es, diemžēl, šodien devos uz darba maiņu. Tāpēc noliku tev šo somu. Vēlreiz sveicu svētkos, atā.”

Patiesībā tas ir mans bijušais klasesbiedrs Artūrs, kurš bērnībā vienmēr skrēja man pakaļ, bet, lai cik viņš būtu laipns un atsaucīgs, viņš nekad īsti neaizņēma vietu manā sirdī. Tomēr kā draugs viņš ir vienkārši brīnišķīgs – gādīgs, rūpīgs, un patiešām domā par mani. Un tas, ka viņš sagatavoja tādu dāvanu un nemaz neaizmirsis par manu dzimšanas dienu, kas bija pirms divām dienām, ir kaut kas īpašs.

Kad viņš atgriezīsies no maiņas, noteikti uzaicināšu viņu uz tēju un torti, lai pienācīgi pateiktos par šo pārsteigumu.

Kopumā šis stāsts atgādina, cik svarīgi ir neaizmirst par tiem, kuri ir bijuši mūsu dzīvē, un cik vērtīgi ir saglabāt draudzību pat tad, ja attiecības mainās. Tas pierāda, ka pat nelieli žesti, kā pārsteigums ar dāvanu vai vienkārši atgādinājums par mūsu svarīgajiem mirkļiem, var radīt siltas sajūtas un stiprināt saikni. Dzīvē svarīgākas par visām romantiskajām izjūtām ir īstas attiecības – tās, kas balstās uz cieņu, rūpēm un sapratni.