Nesen pieskāros randiņu tēmai, un izrādījās, ka tā ir daudz plašāka, nekā biju domājusi. Joprojām saņemu un analizēju dažādus stāstus no lasītājiem un sekotājiem.
Katram ir savs pieredzes ceļš attiecību jomā – no iepazīšanās līdz nopietnām attiecībām. Arī priekšstati par to, kādam jābūt partnerim vai partnerei, mēdz būt ļoti atšķirīgi.
Randiņos visādi gadās — reizēm kaut kas noiet greizi tā, ka otram vairs negribas satikties, bet reizēm tieši tas arī satuvina.
Daži stāsti pēc tam kļūst par īstām anekdotēm, ko gadiem atceras draugu kompānijās. Protams, netrūkst arī nepatīkamu pārsteigumu.
Vienu šādu gadījumu man atrakstīja lasītāja no Jelgavas. Tagad jau viņa pati smejas, bet toreiz nebija vis nekāds smiekls.
Kādu dienu man uzrakstīja lasītāja no Jelgavas: kura vēlējās padalīties ar savu pieredzi.
Notikums bijis jau pirms kāda laika, bet joprojām palicis atmiņā kā labs piemērs tam, kā dažkārt randiņi mēdz beigties pavisam negaidīti.
Viss sākās pavisam parasti. Vīrietis uzaicināja viņu uz kafejnīcu. Sievietei šis cilvēks šķita pieklājīgs, inteliģents un gana komunikabls. Sarunas telefonā ritēja raiti, un arī īsziņās viņš bija atsaucīgs.
Tāpēc uzaicinājumu uz tikšanos viņa pieņēma bez īpašas vilcināšanās.
Viņi satikās kādā nelielā kafejnīcā Jelgavā. Atmosfēra bija mājīga, un sākumā viss ritēja ļoti patīkami. Vīrietis bija runīgs, uzdeva jautājumus, uzklausīja un radīja iespaidu, ka patiesi interesējas par sarunu biedreni. Kad pienāca pasūtīšanas brīdis, viņš diezgan brīvi izvēlējās dažādus ēdienus un dzērienus – šķita, ka viņam nav ierobežojumu ne budžeta, ne izvēles ziņā.
Sieviete, savukārt, izvēlējās ko vienkāršu – nelielu maltīti un kafiju. Ne jau ēdiens bija galvenais šajā vakarā – svarīgāk bija iepazīt vienam otru.
Vakars ritēja mierīgi. Viņi runājās par darbu, par hobijiem, pat mazliet par ceļošanu un iepriekšējām attiecībām. Laiks pagāja nemanot, un, šķita, ka viss iet uz pozitīvas nots.
Taču, kad pienāca rēķina brīdis, aina mainījās!
Oficiants pienesa rēķinu, un tajā brīdī vīrietis pēkšņi apklusa. Viņš palūkojās uz čeku, pēc brīža ievilka elpu un teica, ka acīmredzot ir aizmirsis mājās bankas karti.
Paskaidroja, ka skaidras naudas viņam neesot – viņš parasti visur maksājot tikai ar karti. Tad viņš vēl piebilda, ka iespējams, tā izkritusi no kabatas, kamēr viņš nācis uz kafejnīcu.
Viņš tikai paraustīja plecus un paskatījās uz sievieti it kā gaidot, ka viņa atrisinās situāciju.
Un te sākas stāsta interesantākā daļa…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
