Aizgājām uz kafejnīcu Liepājā: rēķina brīdī viņš “atcerējās”, ka karte pazuda — stāstu, ko darīju tālāk

 

Sieviete nesamulsa. Viņa pasmaidīja, pasauca oficiantu un laipni teica:
— Lūdzu, pierēķiniet man tikai to, ko es pasūtīju. Es apmaksāšu savu daļu.

Viņa nosauca savus ēdienus un dzērienu, samaksāja un ar mierīgu toni pateicās par vakaru. Pēc tam viņa piecēlās, sakārtoja somu un devās prom, atstājot vīrieti vienu pie galdiņa ar viņa paša izvēlēm un neatrisināto rēķinu.

Kas notika ar vīrieti tālāk – neviens nezina. Vai viņš atrada veidu, kā norēķināties? Vai piezvanīja draugam? Vai tomēr karti atrada kādā citā kabatas stūrī? To varam tikai minēt.

Sieviete atceras, ka tajā brīdī situācija bijusi neērta un nepatīkama. Tomēr laiks dara savu – tagad viņa uz notikušo raugās ar smaidu. Šī pieredze palīdzējusi labāk saprast, kurš cilvēks patiešām atbilst viņas vērtībām un kurš tikai cenšas radīt iespaidu.

Dzīvē katram no mums ir savas robežas, gaidas un priekšstati par cieņu un atbildību. Ne vienmēr cilvēki, ar kuriem satiekamies, tos ievēro. Un tieši šādi stāsti atgādina – ir pilnīgi normāli pieklājīgi pateikt “nē” vai novilkt savu robežu arī randiņa laikā.

 

Tas ne tikai palīdz pasargāt sevi no nepatīkamām situācijām, bet arī parāda, cik svarīgi ir būt godīgam pašam pret sevi.

Vai jums ir gadījies piedzīvot līdzīgu situāciju? Kā būtu rīkojušies jūs šīs sievietes vietā?

Padalieties komentāros – jūsu pieredze var palīdzēt arī citiem!