Aizgāju uz randiņu ar Antru (54), bet viņa jau pēc pāris minūtēm man prasīja naudu

Nākamajā dienā

No rīta, dzerot kafiju, ierasti pārbaudīju e-pastu. Un uzminiet, ko es tur ieraudzīju?

Vēstule no tās pašas iepazīšanās platformas algoritma: “Labdien! Aicinām jūs pieteikties bezmaksas tiešsaistes meistarklasei ‘Kā noteikt vīrieša finansiālo potenciālu 3 minūtēs'”. Tur bija viss komplekts – saitīte, spilgts baneris un pat saraksts ar “Obligātajiem jautājumiem pirmajā randiņā”, lai uzzinātu viņa reālos ienākumus. Viņiem tur tiešām viss bija saplānots: jautā par auto marku, uzzini, kur viņš pavadīja pēdējo atvaļinājumu un cik lielus uzturlīdzekļus viņš maksā bijušajai sievai.

Arī Antra, kā izrādās, bija tikai viena no šī kursa centīgajām skolniecēm. Bet viena lieta ir teorija ekrānā, pavisam cita – reālā dzīve un cilvēcība. Es nekad nebūšu viņu “mācību materiāls”.

Nedaudz vēlāk

Pēc pāris nedēļām, kad biju jau gandrīz aizmirsis šo kuriozu, es satikos ar citu meiteni no tās pašas vietnes. Inese, 39 gadi. Arī viņai aiz muguras bija šķirta laulība. Viņa strādā par māsu. Nekāda uzspēlēta glamūra, nekādu “uzlabotu” lūpu vai dārgu zīmolu somu. Bet viņas acis bija tik gaišas un dzīvas. Viņa smējās tik viegli un dabiski, ka visa saspringtā atmosfēra tūlīt izgaisa. Mēs sēdējām parastā “Lido” stūrī, dzērām tēju, un es, atceroties iepriekšējo pieredzi, jokojot pajautāju:

— Inese, bet saki man godīgi – kādas ir tavas galvenās prasības pret vīrieti?

Viņa brīdi padomāja, tad vienkārši paraustīja plecus un pasmaidīja:

— Lai viņam būtu galva uz pleciem. Un, pats galvenais, laba humora izjūta. Visu pārējo mēs jau dzīvē kaut kā izrunāsim un sakārtosim.

Lūk, tas arī ir viss kurss, kas jebkad būtu bijis vajadzīgs.

Mēs neceļam gaisa pilis un nekaldinām plānus par kāzām pēc nedēļas. Bet šis mums ir jau trešais randiņš – un neviens nevienam nav prasījis ne centa, ne pārskaitījumus, ne dāvanas. Tikai garas sarunas, pastaigas pa rudenīgo Rīgu un patiesi smiekli. Viss notiek tieši tā, kā tam jābūt. Bez cenrāžiem, bez investīciju plāniem un bez lieka teātra.

Atziņa un secinājumi

Šis stāsts kalpo kā spilgts un daudzslāņains atgādinājums par to, cik bīstama un reizē absurda var būt mēģināšana iebāzt cilvēku attiecību “shēmās” un matemātiskos aprēķinos. Galvenā atziņa, kas vijas cauri Andra piedzīvojumam, ir par cilvēciskās saiknes devalvāciju mūsdienu patērētāju kultūrā, kur pat jūtas un uzticēšanās tiek mēģinātas pārvērst par darījumu ar skaidri noteiktu cenrādi.

Pirmkārt, stāsts izgaismo ilūziju par īsceļiem uz laimi. Antras tēls personificē mūsdienu “veiksmes formulu” – cilvēku, kurš ir tik ļoti noguris no dzīves grūtībām, ka ir gatavs noticēt apšaubāmiem kursiem, kas sola tūlītēju rezultātu. Viņas pieprasījums pēc 2000 eiro nav tikai mantkārība; tā ir izmisīga, kaut arī pilnīgi greiza vēlme pēc drošības garantijām pasaulē, kas viņu ir pievīlusi. Tomēr stāsts skarbi parāda, ka, mēģinot “nopirkt” nopietnību vai drošību pirms vēl ir izveidojusies jebkāda emocionāla saikne, mēs neatgriezeniski sabojājam pašu iespēju uz autentiskām attiecībām. Cieņu un uzticību nevar pieprasīt kā avansa maksājumu; tās ir lietas, kas izaug dabiski, nevis tiek apmainītas pret bankas pārskaitījumu.

Otrkārt, stāsts uzsver pašcieņas un veselā saprāta nozīmi. Andra reakcija nav aizvainojums, bet gan drīzāk skumjš smiekls un stingra robežu nospraušana. Tas māca, ka nobriedis cilvēks spēj atpazīt manipulāciju un neļauj sevi iedzīt vainas apziņā tikai tāpēc, ka viņš neatbilst kāda cita izdomātiem, mākslīgiem standartiem. Andra atteikums nav “skopums”, kā to mēģina pasniegt Antra, bet gan uzticība savām vērtībām – pārliecībai, ka cilvēks nav prece un randiņš nav biznesa darījums.

Visbeidzot, kontrasts starp Antru un Inesi sniedz svarīgāko dzīves patiesību: īsta vērtība slēpjas vienkāršībā un atvērtībā. Kamēr viena sieviete nāk uz tikšanos ar prasību sarakstu un gatavu scenāriju, kas bloķē jebkādu komunikāciju, otra nāk ar gaišu skatienu un spēju smieties. Ineses atziņa, ka vissvarīgākais ir “galva uz pleciem un humora izjūta”, ir pretinde visiem “miljonāru medību” kursiem.

Tā atgādina, ka dzīve un mīlestība nav projekts, kuru var optimizēt ar Excel tabulām. Patiesas attiecības sākas tur, kur beidzas aprēķins un sākas vienkārša, cilvēcīga interese par otru, kopīgas pastaigas un spēja pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir – bez garantijas taloniem un priekšapmaksas rēķiniem.