Es piederu pie tiem vīriešiem, kuri uzskata, ka, ja viņi paši ir izteikuši iniciatīvu un uzaicinājuši sievieti uz randiņu, tad viņiem arī ir jāuzņemas pilna atbildība par izdevumiem.
Man šķiet dabiski un pareizi, ka šādā situācijā rēķins tiek apmaksāts no manas puses – bez sarunām par to, vai būtu jādala uz pusēm, un vēl jo vairāk – bez domas to uzvelt sievietei. Tas vienkārši nav mans stils.
Tomēr šoreiz es nolēmu nedaudz atkāpties no sava ierastā principa un pamēģināt citu pieeju — sava veida eksperiments, lai saprastu, kā tas varētu darboties citādāk. Šo lēmumu ietekmēja arī kāda nesena saruna par to, kā mūsdienās mainījušās savstarpējo attiecību normas un gaidas, īpaši saistībā ar randiņu kultūru.
Bija vispārpieņemts uzskats, ka, ja sieviete ir pievilcīga un vienmēr rūpīgi par sevi rūpējas, viņa nekad neiesaistīsies attiecībās ar zēnu vai vīrieti, kuram nav finansiālu iespēju viņu kur aizvest vai pārsteigt ar kaut ko īpašu.
Pašlaik man nav pastāvīgas attiecības. Esmu reģistrējies iepazīšanās portālā un vienlaicīgi sarakstījos ar vairākām meitenēm. Izvēlējos satikties ar vienu no tām, jo līdz tam jau vairāk nekā mēnesi ikdienā sazinājāmies. Mūsu sarunas bija interesantas, un mums bija daudz kopīgu interešu un tematu, par ko runāt.
Es uzaicināju viņu uz randiņu un izvēlējos satikšanās vietu nevis tuvāk viņas mājām, bet gan netālu no manas dzīvesvietas Liepājā. Kamēr mēs sarakstījāmies iepazīšanās vietnē, meitene nepiedāvāja satikties pie sevis tuvāk, un arī neiebilda pret manu izvēli. Kad viņa ieradās norunātajā vietā, es ieraudzīju ļoti simpātisku personu, kas pat izskatījās labāk nekā bildēs.
Meitene bija labi un gaumīgi ģērbusies. Viņas skaistā figūra un gari mati liecināja par to, ka viņa pievērš daudz uzmanības savai ārienei un nebaidās tam veltīt gan laiku, gan līdzekļus.
Viņa acīmredzami regulāri apmeklēja sporta zāli un skaistumkopšanas salonus. Tas padarīja manu eksperimentu vēl interesantāku, nodomāju es.
Mēs mazliet pastaigājāmies. Ārā bija drusku vēss un mazliet vējiņš, tāpēc vēlējās kādu brīdi pasildīties. Es klusēju, stāvēju mierīgi un nepiedāvāju ieiet kādā kafejnīcā. Pirmā par to iesāka runāt viņa. Tad es ātri reaģēju un ieteicu aiziet uz “McDonald’s”.
Es ļoti gaidīju viņas reakciju, un tā arī sekoja…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
