Viņas sejas izteiksme kļuva nopietnāka, un viņa atteicās iet. Netālu bija lieliska kafejnīca, kurā es bieži biju iegriezies, un viņa to arī norādīja. Es tieši pateicu, ka man nav tik daudz naudas un es tur nevaru iet.
Tajā mirklī man kļuva ļoti neērti. Tur stāvēja simpātiska meitene, bet es pats sev šķitu kā neveiksminieks. Taču šis eksperiments radīja ievērojamas sekas.
Mēs aizgājām uz kafejnīcu, labi paēdām, rēķins sanāca ap 35 eiro. Kad atnesa rēķinu, meitene bez vārda samaksāja un pat iedeva viesmīlim dzeramnaudu.
Man pilnībā sabojājās garastāvoklis, un es jutos neērti jaunajā lomā, kurā biju nonācis. Tomēr man vajadzēja sagaidīt iznākumu un redzēt, kā beigsies šis randiņš.
Pēc kafejnīcas apmeklējuma jau bija samērā vēls. Mēs tūlīt atvadījāmies, meitene iesēdās taksometrā, kuru arī neapmaksāju es, un devās mājup. Es lēnām gāju uz savu pusi, pārņemts sliktā noskaņojumā.
Kad nonācu mājās, tomēr izlēmu uzrakstīt savai jaunajai paziņai un atklāt patiesību – ka es neesmu cilvēks ar ierobežotiem līdzekļiem, bet visu darīju kā eksperimentu. Tomēr viņa mani pārspēja un uzrakstīja pirmā, ka viņai viss patika un viņa vēlētos vēl kādreiz tikties.
Godīgi sakot, es biju patiešām pārsteigts.
Vai tiešām mūsu valstī ar vīriešiem viss ir tik slikti, ka pievilcīgas meitenes ir gatavas satikties ar tādiem, kas dzīvo no viņu rēķina, ved viņus uz restorāniem un apmaksā visus rēķinus?
Tā vakara pieredze lika man aizdomāties – vai patiesībā mēs pārāk ātri pieņemam cilvēkus, cenšoties atrast siltumu un uzmanību, bet aizmirstam par patiesu tuvību un cieņu? Varbūt reizēm ir vērts apstāties un novērtēt ne tikai to, ko otrs var dot, bet arī to, ko mēs paši esam gatavi dot?
Un kā jūs domājat – cik svarīga ir līdzsvara sajūta attiecībās? Vai esat kādreiz sastapušies ar situācijām, kad devums bija tikai no vienas puses? Dalieties savās pārdomās!
