Vai tā varētu būt, ka dzīvnieki apzināti atvadās no saviem saimniekiem vai arī tā ir vienkārša sagadīšanās, neapzinātas rīcības rezultātā, kurai mēs piedēvējam kādu jēgu? Katrā ziņā, no malas izskatās ļoti aizkustinoši!
Nereti mēs lauku reģionos varam dzirdēt suņu gaudošanu tad, kad apkaimē mūžībā ir aizgājis cilvēks – vai tās varētu būt atvadu dziesmas, pavadot cilvēku viņa pēdējā ceļā vai tikai suņu “sadziedāšanās”? Vai dzīvnieka nomāktais garastāvoklis un piekļaušanās zārkam, ja viņš ir paņemts līdzi uz bērēm arī tikai sagadīšanās? Šajā jautājumā laikam cik cilvēku, tik viedokļu, tāpēc aicinu skatīties aizkustinošos attēlus.
1.Zirgs Sereno staigā apkārt, nopūšas un piekļaujas sava saimnieka Vagnera Figueiredo zārkam.
2.Žirafe, kas maigi piespieda purniņu pie mirstošā kopēja, vēža slimnieka Mario vaiga, kad tas pirms nāves lūdz vēl pēdējo reizi viņu aizvest līdz žirafu aplokam.
3.Poniji, kas atcerējās savu 86 gadus veco, nāvei nolemto saimnieku, kad tas atgriezās fermā vēl pēdējo reizi, lai atvadītos.
4.Suņu meitene Mollija atvadās no sava saimnieka Rajena Jessena slimnīcā kopā ar viņa ģimeni.
5.Policijas suns Figo atvadās no sava pārinieka Džeisona Elisa, noliekot ķepu uz viņa zārka.
Lasi vēl: Šis jāizlasa visiem mājdzīvnieku īpašniekiem, kuri iegādājušies grīdas uzkopšanas robotu!
Avots: oddee.com