Džeremijs Stampers un Džastisa Stampera sāka tikties jau kopš koledžas laikiem un no tā laikā visu laiku bija kopā.
Viņi apprecējās pagājušā gada augstā. “Mēs bijām uz pasaules virsotnes. Jaunlaulātie, kuriem vesela dzīve vēl priekšā”, – stāsta Džeremijs.
Taču vien pēc 19 dienām pa ceļam pie vīra Džastisa iekļuva šausmīgā avārijā.
Pēc neskaitāmu dienu ārstējoties, sievietei beidzot paliek labāk. Taču mēnesi pēc avārijas Džastisa nolēma atzīties vīram.
“Lūdzu, nedusmojies… jo es nevaru atcerēties mūsu kāzas”, – pateica viņa. Kā izrādījies, no sievietes atmiņas “izdzēsās” pēdējās 5 nedēļas līdz avārijai, ieskaitot visu kāzu ceremoniju.
Lai atgrieztu savu atmiņu, Džastisa katru dienu pētīja kāzu foto, bet diemžēl tas nepalīdzēja. “Es redzu, kā viņš skatās uz mani ceremonija laikā, un es visu atdotu, lai atcerētos, kā tas bija”.
Un Džeremijs nolēma, ka viņam būtu kaut kas jādara. “Viņas centības atcerēties kaut vai mazu gabaliņu no pagātnes katru reizi man “salauž sirdi”, un es sapratu, ka man vēlreiz viņai tas būtu jādara. Es gribu, lai viņa no jauna piedzīvoja to pašu īpašo dienu mūsu dzīvē, – es atkal vēlos nospēlēt kāzas”.
Šis stāsts ceļo pa visu internetu, un jau atradās cilvēki, kuri gatavi bezmaksas pārim nodrošināt fotogrāfu, izcept kāzu torti, palīdzēt organizēšanā un izdarīt daudz ko citu par labu ceremonijai.
Savas otrās kāzas Džeremijs un Džastina ir ieplānojuši uz šī gada 1. augustu.
“Tagad tas ir pats svarīgākais solis manā dzīvē. Tomēr kāzas – tas ir moments, kuru vajadzētu atcerēties nevis kādam no mums, bet gan obligāti abiem diviem. Un nav svarīgi, vai atgriezīsies viņai tā atmiņa vai nē, mēs to izdarīsim vēlreiz!”
Džeremijs Stampers
Avots: adme.ru
Kā var veidot rakstus cilvēks, kurš, manuprāt, nekad nav mācijies latviešu valodas gramatiku. Pāris teikumu garā stāstā, kļūdas viena pēc otras. Kā tādiem cilvēkiem vispār darbu dod – apkaunojums!
Latviesi -piekasigaa tauta!
Es gan nepieversu uzmanibu kludaa,galvenais ir saprast rakstito! Labs raksts!!