Aizmirstās zvērības pret poļu mūķenēm – kā padomju karavīri grupveidā izvaroja tūkstošiem sieviešu

13718668_1225783794108344_819405679077192270_n

Dr. Pojackai tika uzticēts uzdevums atvērt slimnīcu Francijas pilsoņu ārstēšanai. Ārste lieliski apzinājās kara briesmas, viņa 27 gadu vecumā pievienojās pretošanās kustībai un sniedza medicīnisko palīdzību notriektiem pilotiem.

Pirms repatriācijas misijas Pojacka bija iesaistīta Parīzes atbrīvošanā.

Kā Francijas Sarkanā Krusta ārstei, Pojackai primāri vajadzēja koncentrēties uz Francijas pilsoņu aprūpi. Tomēr, ierodoties Polijā, viņa uzzināja par sieviešu izvarošanu.

1945. gada aprīlī viņa tika nozīmēta par Varšavas Franču slimnīcas galveno ārsti.

Pienākumu pildīšanas laikā Pojacka saskārās ar dzemdību nodaļā nonākušām poļu sievietēm, kuras tika izvarotas dzemdējot vai īsi pēc bērna laišanas pasaulē.

Tāpat, ārste atklāja, ka Padomju armijas karavīri grupveidā izvarojuši klosteros dzīvojošas mūķenes.

Dažas sievietes tika nogalinātas, bet citām ļāva dzīvot.

Pēc Pojackas krustdēla teiktā: “Viņa šīm sievietēm sniedza medicīnisko palīdzību. Viņa palīdzēja dziedēt sirdsapziņas rētas un glābt klosteri.”

Traģiskā kārtā Dr. Pojacka gāja bojā misijas laikā, 1946. gada februārī.

Viņas stāsts atveidots filmā “The Innocents”, kuras režisore ir Anna Fontēna.

Dr. Pojacka savos pierakstos atzīmējusi: “Kopā bija 25 šādas sievietes, 15 no viņām visām krievi izvaroja un nogalināja, 10 izdzīvojušās izvaroja. Dažas no viņām 42 reizes, citas 35 un 50 reizes…Turklāt, piecas no viņām bija stāvoklī. Viņas nāca pie manis un lūdza palīdzību, netieši runājot par abortu.”

Dr. Pojackas krustdēls apkopoja viņas misijas pierakstus, kā arī veica padziļinātāku informācijas izpēti, tā galu galā tika izmantota par pamatu filmas scenārijam.

Filmas direktore Anna Fontēna skaidro: “Vēstures fakti neko labu neliecina par Padomju karavīriem, bet tā ir patiesība, patiesība, kuru varas iestādes atsakās izpaust, pat tad, ja ir vairāki vēsturnieki, kuri zina par patiesajiem notikumiem.

Šie karavīri neuzskatīja, ka dara ko nosodāmu, augstākstāvošās personas viņiem ļāva iesaistīties šādās darbībās, tā bija balva par paveikto karadarbības jomā.

Šāda veida brutalitāte, par nožēlu, ir visai izplatīta. Sievietes visas pasaules kara reģionos tiek pakļautas necilvēcīgai rīcībai.”