Pasaulei cenšoties samazināt emisijas, hidroenerģija ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām nozarēm. Kirgizstāna varētu kļūt par reģionālo elektroenerģijas ražošanas centru, atrisināt savu elektroenerģijas deficītu, vienlaikus veicinot savu ekonomiku ar pastāvīgu ienākumu avotu no enerģijas eksporta, raksta Intellinews.
Valsts valdība ir uzsākusi centienus piesaistīt 5 miljardus ASV dolāru, kas nepieciešami, lai realizētu savu galveno 1,8 GW hidroelektrostaciju Kambarata-1 (Kambarata-1 HES). Šī milzīgā infrastruktūra palielinātu Kirgizstānas uzstādīto jaudu uz pusi. Finansēšanas kampaņa sākās n Kirgizstānas Republikas Enerģētikas forumā (KGEF), kas 10. jūnijā notika Vīnē.
Kirgizstānas Ministru kabineta priekšsēdētājs Akilbeks Džaparovs iepazīstināja vadošo starptautisko finanšu institūciju (SFI) un starptautisko investoru pārstāvjus ar vērienīgo Kambarata-1 projektu uz Narinas upes.
“Kambarata-1 radīs revolūciju Kirgizstānas Republikas enerģētikas nozarē. Tas ir svarīgs projekts ne tikai mūsu valstij, bet arī visai pasaulei un daļa no mūsu kopējās zaļās nākotnes,” teica Džaparovs.
Centrālāzija kopumā strauji attīstās. Pēdējos divus gadus dažādos ģeogrāfiskos reģionos periodiski ir vērojams kritisks enerģijas deficīts.
Kambarata-1 lielā mērā palīdzētu apmierināt pieaugošās slāpes pēc enerģijas. Plāns ir līdzīgs Tadžikistānas milzīgās (lai gan būtiski nepabeigtās) Rogunas HES ilglaicīgajām ambīcijām – eksportēt milzīgu elektroenerģijas daudzumu uz lielākajām kaimiņvalstīm, izmantojot Vidusāzijas enerģētikas loku.
Kambarata-1 palīdzēs risināt arī citu sarežģītu problēmu – ūdens apsaimniekošanu. Gan Kirgizstānas Republika, gan Tadžikistāna ir kalnainas valstis, kas atrodas augšpus upēm, no kurām plūst galvenās Vidusāzijas upes. Kambarata-1 aizsprosts ļaus labāk kontrolēt ūdens plūsmu, kas dos labumu Uzbekistānas un Kazahstānas apūdeņošanai, kā arī varēs nodrošināt šīs valstis ar elektroenerģiju.
Eksperti uzskata, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Vidusāzijā palielināsies par 27 %, pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 35 %, bet dzeramā ūdens patēriņš – par 50 %. Eksperti uzsvēra, ka ir svarīgi pārvarēt tādas problēmas kā reģiona atrašanās bez pieejas jūrai, atkarība no resursiem, zema finanšu attīstība un klimata pārmaiņu ietekme uz reģionu, kurā jau tagad trūkst ūdens.
Nav nekāds pārsteigums, ka Kirgizstānas Vidusāzijas kaimiņvalstis ir izrādījušas lielu interesi par Kambarata-1 projektu. Un projekts patiesībā ir tik liels, ka tam būs jābūt starpreģionālam pasākumam.
Kirgizstānas Republikas nominālais IKP 2023. gadā bija tikai 14 miljardi ASV dolāru, bet, ņemot vērā papildu dučus mazo HES, ko valdība vēlas būvēt uz citām valsts upēm, kopējā infrastruktūras izveides cena ir aptuveni 16 miljardi ASV dolāru. Tas kļūst ekonomiski izdevīgi tikai tad, ja ņem vērā Kirgizstānas Republikas kaimiņvalstu vajadzības, jo visu piecu Vidusāzijas valstu kopējais IKP ir aptuveni 450 miljardi dolāru.
Pasaules Banka ir apņēmusies ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru pirmajā būvniecības posmā, bet Akilbeks Džaparovs tagad meklē ilgtermiņa privātos investorus, lai papildinātu Pasaules Bankas finansējumu un nodrošinātu divas trešdaļas no šīs summas.
Kambarata-1 ar uzstādīto jaudu 1 860 MW un vidēji 5,6 miljardiem kWh elektroenerģijas gadā būs ļoti svarīgs, lai apmierinātu pieaugošo enerģijas pieprasījumu reģionā. “Rezervuāra lietderīgais tilpums ir 2870 miljoni kubikmetru, un provizoriskā būvniecības aplēse ir vairāk nekā 4 miljardi ASV dolāru,” teica Džaparovs. Projekts ietver akmeņu aizsprostu, spēkstacijas ēku ar četriem hidrauliskajiem agregātiem, pārgāznes, tuneļus, darba nometni un ūdens attīrīšanas iekārtas.