Aizsaulē devusies kādreiz Latvijā ļoti svarīga sieviete. Viņas tuva radiniece atklāja, ka dienā pirms viņa devās mūžībā viņa pārdzīvoja par ko ļoti sev svarīgu.
Pareizticīgo garīdznieki ir pārliecināti, ka mūsu gara eksistenci nevar ierobežot fiziskā aiziešana. Viss, pie kā esam pieraduši un kas mums bija dārgs, paliks ar mums arī tajā aizsaules dzīvē. Citiem vārdiem sakot, mūsu domas un tieksmes paliks tādas pašas.
Tāpēc ir gluži dabiski, ka pēc aiziešanas cilvēks vispirms sastopas ar to cilvēku dvēselēm, kuri viņam bija tuvi dzīves laikā. Tomēr dažkārt aizgājēji ir arī viņu dzīvi radinieki. Un tas, pretēji vispārpieņemtam uzskatam, nenozīmē nepatikšanas.
Pirmās divas vai trīs dienas pēc cilvēka došanās aizsaulē gars eņģeļu pavadībā uzturas pazīstamajā, zemes pasaulē. Šajā laikā viņš var apmeklēt pazīstamas vietas, kurās viņš būtu vēlējies būt savas dzīves laikā.
29.februārī mūžībā aizgāja Latvijas Republikas Saeimas bijusī priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova (no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 6. jūlijam) sieva Lidija Gorbunova.
Lidija Gorbunova dzimusi 1944. gadā Ņižņijnovgorodā represētā ģimenē kā latviešu strēlnieka mazmeita. Viņa bija izcilas kulinārijas prasmju meistare un zināja igauņu valodu. Savu vīru Anatoliju Gorbunovu viņa iepazina, būdama tikai 14 gadu veca.
Lidijas Gorbunovas dzimtene ir no Zemgales – no Iecavas. Sākotnēji viņa studēja Rīgas Politehniskajā institūtā radiotehniku, taču studijas pārtrauca ģimenes iemeslu dēļ.
Kopā ar Gražinu Landsberģi un Ingrīdu Rīteli viņa nesa diplomātiskās protokola pienākumus mūsu Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā.
Lasi vēl: Sagatavojiet kabatas un makus: Globa prognozē naudas plūsmu trim zodiaka zīmēm no 5. aprīļa
Lūk, ko raksta tuva radiniece: ”Vienu dienu pirms viņas aiziešanas, Lidija man zvanīja. Viņa bija nedaudz pārdzīvojusi, jo bija sajukusi manas dzimšanas dienas datumus par vienu dienu – tāda kļūda viņai nekad nebija gadījusies agrāk. Mēs ilgi un plaši pārrunājām visu iespējamo. Vienojāmies, ka brīvdienās atvedīšu viņai lasāmu materiālu. Kad nākamajā rītā pamodos, pārņēma doma piezvanīt un pateikt, cik ļoti es novērtēju visu to siltumu, ko viņa vienmēr man sniegusi. Bet, kad piezvanīju, viņa jau bija aizgājusi mūžībā.”
Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!