Manam vīram ir jaunāks brālis. Tā ir ģimenes tradīcija, ka vīrs vienmēr ir brāli pieskatījis un turpina to darīt, lai gan viņam jau ir 30 gadu. Kopš bērnības mana vīra vecāki viņā ieaudzinājuši atbildības sajūtu par septiņus gadus jaunāko brāli Ronaldu un runājuši par atbalsta nepieciešamību.
Brālis ir pieradis pie šīs situācijas un, neskatoties uz savu solīdo vecumu, negrasās neko mainīt; gluži pretēji, viņš bieži izmanto savas privilēģijas.
Mana vīra vecāki dzīvo 80 kilometru attālumā no Rīgas, ciematā, un mēs bieži dodamies viņiem palīdzēt darbos, atvedot pārtikas preces un citas lietas, ko nevar iegādāties vietējā veikalā. Ja vīra jaunākais brālis ierodas vecāku mājās, tad tikai tāpēc, lai piepildītu somas ar pārtikas precēm un satiktos ar veciem draugiem, bet pēc tam ar tīru sirdsapziņu aizbrauc, pat nejautājot vecākiem, vai viņiem nepieciešama palīdzība.
Ronalds nolēma svinēt savu 30. dzimšanas dienu ciematā, uzaicinot bērnības draugus un skolasbiedrus. Viņš plānoja atbraukt piektdien, bet sestdien kopā ar tēvu iepirkties pilsētas lielveikalā.
Kopā ar manu ģimeni bija plānotas svinības ar apmēram 20 viesiem, starp viņiem bijām mēs ar vīru.
Arī mēs piektdienas vakarā ieradāmies ciematā, pavakariņojām kopā ar ģimeni un nolēmām atpūsties, atstājot ēst gatavošanu nākamajai dienai, jo īpaši tāpēc, ka mums tāpat pārtikas preču bija maz.
Sestdien Ronalds ar sievu devās iepirkties kopā ar tēvu, kurš brauca ar automašīnu. Manam sievastēvam vajadzēja piestāt auto detaļu veikalā, tāpēc viņš paņēma līdzi diezgan daudz skaidras naudas. Mēs ar vīramāti ķērāmies pie sagatavošanās darbiem – iztīrījām māju un sagatavojām cepšanai pīli.
Brauciens pēc pārtikas precēm ilga nedaudz vairāk kā trīs stundas, un, atgriežoties, bagāžnieks bija pilnībā piebāzts ar produktiem. Savas jubilejas svinībām Ronalds nopirka diezgan daudz delikatešu, pat atrada melnos ikrus. Gaviļnieks arī svinīgi piepildīja ledusskapi ar grilētu gaļu, pāris lielām tortēm un labiem spirtotajiem dzērieniem. Pārtikas tiešām bija daudz; mani pat pārsteidza vīra brāļa dāsnums.
Pārsteigums nebija ilgs, līdz mājā ienāca viņa tēvs. Viņa sieva jautāja, vai viņš ir atradis nepieciešamās detaļas. Izrādījās, ka viņi pat nebija piestājuši auto detaļu veikalā, jo, kad pienāca laiks norēķināties par pārtikas precēm, Ronalds paziņoja, ka ir aizmirsis norēķinu karti mājās un lūdza tēvam samaksāt par daudzajām delikatesēm. Detaļu iegāde bija jāatliek, bet Rolands solīja pavisam drīz atmaksāt tēvam parādu, solot, ka tad visas detaļas varēšot nopirkt.
Dzimšanas dienas svinības bija izdevušās, un gan gaviļnieks, gan viesi bija laimīgi. Pēc tam, kad visi bija devušies mājās, es iegāju virtuvē un nejauši dzirdēju Ronalda sievas sarunu pa telefonu. Viņa stāstīja sarunu biedram, cik daudz viņiem bija izdevies ietaupīt ballītes svinēšanai – viņa tēvs samaksājis par pārtikas precēm un nav prasījis dēlam naudu atdot, turklāt Ronalds bija saņēmis diezgan daudz vērtīgu dāvanu.
Es neiejaucos, vienkārši aizgāju, bet palika nepatīkama pēcgarša. Tagad nezinu, vai visu izstāstīt vīra vecākiem vai nē. Mans vīrs solīja pats parunāt ar jaunāko brāli, sakot, ka nav jēgas apbēdināt mammu un tēti. Es saprotu, ka patiesība viņiem būs sāpīga, bet, ja viņi to nekad neuzzinās, tad viņiem būs jāturpina lutināt savu dēliņu, kurš vairs nav bērns un vienkārši izmanto viņu labo sirdi.
Dārgie lasītāji, ja jums ir viedoklis par šo stāstu, laipni aicināti pastāstīt komentāros. Ja raksts jums šķita interesants, atzīmējiet to ar emocijzīmi un dalieties sociālajos tīklos!
