Piektdien pasaules akciju tirgi atkāpās no visu laiku augstākā līmeņa pēc tam, kad pārsteidzoši spēcīgi ASV mēneša dati par nodarbinātību mazināja cerības, ka Federālo rezervju sistēma drīzumā sekos eiro zonas un Kanādas procentu likmju samazināšanai, izraisot valsts kases ienesīguma likmju kāpumu.
Pasaules lielākajā ekonomikā pagājušajā mēnesī tika izveidotas 272 000 darbavietas, kas pārsniedza ekonomistu prognozētos 185 000 darba vietu un izjauca investoru vienprātību par to, ka darba tirgus ir mazinājies tieši tik daudz, lai pazeminātu patēriņa cenas.
“Šis ir spēcīgs ziņojums, un tas liecina, ka darba tirgū nav nekādu plaisu pazīmju,” teica Peter Cardillo, Spartan Capital Securities galvenais tirgus ekonomists Ņujorkā.
“Tas ir ieguvums ekonomikai un ieguvums uzņēmumu peļņai, bet tas ir negatīvi attiecībā uz izredzēm samazināt likmes, iespējams, jau septembrī.”
Samazinājušās cerības uz tuvākajā laikā gaidāmo FRS rīcību negatīvi ietekmēja akcijas, kas pēc svārstīgās sesijas noslēdzās zemāk. MSCI pasaules akciju indekss samazinājās par 0,3 % pēc tam, kad bija sasniedzis rekordaugstu 797,48 punktu līmeni.
Volstrītas indekss noslēdzās sarkanā krāsā. S&P 500 samazinājās par 0,1 % pēc tam, kad bija sasniedzis visu laiku augstāko 5 375,08 punktu līmeni. Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,2%, un Nasdaq Composite arī zaudēja 0,2%.
ASV Valsts kases 10 gadu obligāciju ienesīguma etalons, kas ir aizņēmumu likmju etalons visā pasaulē, pēc nodarbinātības ziņojuma lēca par vairāk nekā 15 bāzes punktiem, sasniedzot 4,4335%, kas ir lielākais lēciens vienā dienā aptuveni divu mēnešu laikā.
Volstrītas galvenie indeksi piektdien noslēdzās nedaudz zemāk pēc tam, kad dati par nodarbinātību, kas bija spēcīgāki, nekā gaidīts, liecināja par spēcīgu ekonomiku, bet izraisīja bažas, ka Federālo rezervju sistēma varētu ilgāk nogaidīt ar procentu likmju samazināšanu.
Divu gadu peļņas likme, kas atspoguļo procentu likmju gaidas, pieauga par gandrīz 17 bāzes punktiem līdz 4,8868 %.