ASV Pentagons ir nācis klajā ar jaunu Nacionālās aizsardzības stratēģiju, kas iezīmē diezgan krasas izmaiņas līdzšinējā amerikāņu politikā. Šis dokuments skaidri pasaka, ka turpmāk Amerikas galvenā prioritāte būs viņu pašu mājas un tiešā apkārtne, nevis tālākas pasaules malas.
Tas nozīmē, ka Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, būs jāsāk daudz nopietnāk domāt par to, kā pašām parūpēties par savu drošību. ASV vairs neplāno uzņemties galveno lomu it visur, bet gan sagaida lielāku iniciatīvu no sabiedrotajiem.
Uzsvars uz savām robežām
Jaunajā stratēģijā, kas ir pirmā kopš 2022. gada, Pentagons ir nodefinējis, ka viņu svarīgākais uzdevums ir ASV teritorijas un visas Rietumu puslodes aizsardzība. Ja iepriekšējos gados kā lielākais bieds vienmēr tika minēta Ķīna vai Krievija kā globāli spēki, tad tagad fokuss ir mainījies. Amerikāņi vēlas koncentrēties uz savām interesēm un robežu drošību. Tas sasaucas ar Donalda Trampa administrācijas kopējo virzienu, kurā “Amerika pirmajā vietā” nav tikai sauklis, bet gan reāls rīcības plāns aizsardzības nozarē.
Interesanti, kā dokumentā tiek vērtēta Krievija. Pentagons uzskata, ka Krievija joprojām būs pastāvīgs drauds NATO austrumu pierobežai, tomēr šis drauds tiek saukts par “pārvaldāmu”.
Amerikāņu vērtējumā Maskava pašlaik nav tādā pozīcijā, lai kļūtu par noteicēju visā Eiropā. Tam par iemeslu ir vienkārša matemātika – Eiropas valstīm kopumā ir vairāk iedzīvotāju, spēcīgāka ekonomika un līdz ar to arī lielāks militārais potenciāls nekā Krievijai. Stratēģijā pat uzsvērts, ka mūsu puses sabiedrotie ir ievērojami spēcīgāki par kaimiņvalsts armiju.
Eiropai jāuzņemas vadība
Galvenais vēstījums eiropiešiem ir tiešs: jums pašiem būs jāvada sava aizsardzība. ASV plāno sniegt atbalstu, taču tas būs ierobežotāks un tikai kritiskos brīžos. Pentagona ieskatā Eiropas NATO valstīm ir pietiekami daudz resursu, lai pašām tiktu galā ar parastiem militāriem draudiem savā reģionā.
Tas attiecas arī uz karu Ukrainā. Amerikāņi uzskata, ka tieši Eiropai turpmāk jāuzņemas galvenā loma palīdzības sniegšanā un miera uzturēšanā. Stratēģijā pat izskan kritika iepriekšējās vadības virzienā, norādot, ka alianse nav bijusi pietiekami gatava reaģēt uz Krievijas iebrukumu.
Dokumentā nav aizmirstas arī ekonomiskās un stratēģiskās intereses citviet pasaulē. Īpaši pieminēta Grenlande, kas nesen izraisīja diplomātisku spriedzi starp ASV un Eiropu. Pentagons skaidri norāda, ka viņi nodrošinās prezidentam visas iespējas, lai ASV saglabātu piekļuvi svarīgām teritorijām, gan militāru, gan komerciālu iemeslu dēļ.
Tas liecina, ka Amerika negrasās pilnībā noslēgties no pasaules, bet drīzāk izvēlas ļoti konkrētas vietas, kuras viņiem ir vitāli svarīgas, un Grenlande ir viena no tām.
