Stāsts par skrāpējumiem
Galvenā lieta, kas mani pārsteidza, bija attieksme pret skrāpējumiem. Mans kaimiņš autostāvvietā atrada skrāpējumu uz savām durvīm. Kāds bija uzsitis pa tām ar iepirkumu ratiņiem. Tā bija niecīga, apmēram trīs centimetrus liela. Tik tikko pamanāma. Es to pat nebūtu pamanījis. Viņš nedēļu bija drūms. Tad viņš devās tās nopulēt un iztērēja kaudzi naudas. Viņš atgriezās apmierināts – skrāpējums bija pazudis.
Es nevarēju pretoties: “Vai tas jums tiešām bija tik svarīgi?” “Protams. Es pārdodu automašīnu pēc diviem gadiem. Ar skrāpējumu viņi no gribēs cenu samazināt” Tieši tad es sapratu lielāko atšķirību.
Amerikā cilvēki pērk automašīnas uz desmit līdz piecpadsmit gadiem. Viņi brauc ar tām, līdz tās sabrūk. Skrāpējumi un iespiedumi ir daļa no automašīnas vēstures, tās rakstura. Kad pienāk laiks, viņi to vienkārši nodod metāllūžņos vai pārdod gandrīz par velti detaļās. Nevienam nerūp atlikušā vērtība.
Latvijā cilvēki pērk automašīnas uz trim līdz pieciem gadiem. Tad viņi to pārdod un iegādājas citu. Tātad, izskats ir ieguldījums. Tīra, bez skrāpējumiem automašīna tiek pārdota par dārgāku cenu. Dažreiz daudz dārgāk. Tāpēc sēdekļu pārvalki. Divslāņu grīdas paklājiņi. Aizsargplēve uz plastmasas paneļa. Es redzēju automašīnu, kurai pat stūre bija ietīta celofānā. Īpašnieks paskaidroja: “Lai tā nenodilst. Kad es to pārdošu, es to noņemšu, un tā būs kā jauna.”
Tā ir pavisam cita filozofija. Automašīna nav paredzēta dzīvošanai, tā ir paredzēta tālākpārdošanai.
Divdesmit minūšu iesildīšanās laiks
Ziemā es pamanīju vēl vienu dīvainību. No rīta automašīnas ir novietotas pagalmā ar ieslēgtiem dzinējiem. Tās vienkārši stāv tur un rūc. Piecpadsmit līdz divdesmit minūtes. Īpašnieki sēž mājās, dzer kafiju un skatās pa logu, kamēr automašīna iesilst. Amerikā tā nedara. Iekāp, iedarbini, pagaidi minūti un brauc. Mūsdienu dzinējiem nav nepieciešams ilgs iesildīšanās laiks; to mums mācīja autoskolā.
Es jautāju tam pašam kolēģim: “Kāpēc jūs iesildāt automašīnu divdesmit minūtes?” “Lai dzinējs ilgāk kalpotu. Mūsu ziemas ir aukstas, un eļļa sabiezē. Ja jūs uzreiz braucat ar slodzi, jūs varat sabojāt dzinēju pāris sezonās.”
“Bet ražotājs rokasgrāmatā saka, ka jums tas nav jāiesilda.” Viņš iesmējās: “Ražotājs ir Vācijā. Viņu ziemā ir plus pieci. Un šeit ir mīnus divdesmit. Pamēģiniet izbraukt ziemu bez iesildīšanas, un tad jūs man pateiksiet.”
Lasi vēl: Uz ”Whatsapp” man atnāca ziņa, ka jāmaksā 50 eiro par ”numura īri”: stāstu ar ko man tas beidzās
Es pārbaudīju — viņam bija taisnība. Latvijā ziemā automašīnas tiešām dzīvo ekstremālos apstākļos, kādus es nekad neesmu redzējis Kalifornijā. Un remonts šeit ir dārgs. Ļoti dārgs. Dzinēja nomaiņa var maksāt pat pusi no automašīnas cenas. Tāpēc latvieši iesilda, rūpējas par savām automašīnām un rūpējas par tām. Daudziem pat ir signalizācija ar tālvadības starteri — automašīna naktī automātiski iedarbojas ik pēc trim stundām, lai tā pilnībā nesasaltu.
