Līdz 2025. gada beigām Eiropas Savienības (ES) politikas veidotājiem nav izdevies efektīvi reaģēt uz diviem būtiskiem globālās ekonomikas notikumiem, ziņo euronews.
Šie notikumi ir gan vasarā noslēgtais tirdzniecības līgums starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), gan prezidenta Donalda Trampa parakstītais vērienīgais likumprojekts, kas pazīstams kā “Big Beautiful Bill” (“Lielais, Skaistais Likumprojekts”) un kam ir plašas globālās ekonomiskās sekas.
Uzņēmumu vadītāji pauž dziļu neapmierinātību ar ārkārtīgi lēno progresu biznesa vides uzlabošanā Eiropā, kas mudina investorus aktīvi meklēt daudz pievilcīgākas alternatīvas citur. Saskaņā ar Eiropas Rūpnieku Apaļā Galda (ERT) ziņojumu, bloka industriālo milžu vadītāji ir nonākuši “nožēlojamā stāvoklī par steidzamības trūkumu, īstenojot (Mārio) Dragi un (Enriko) Letas drosmīgās reformas, lai atjaunotu investīciju pamatojumu Eiropā.”
Ziņojums norāda arī uz izpilddirektoru aptaujas rezultātiem, kas tika veikta oktobrī, kurā tikai 55% respondentu plāno turpināt savus iepriekš izplānotos investīciju plānus. Vēl satraucošāk ir tas, ka tikai 8% paredzējuši investēt Eiropā vairāk nekā pirms sešiem mēnešiem, savukārt 38% plāno investēt mazāk vai ir apturējuši lēmumu pieņemšanu. Vislielākās bažas rada fakts, ka 45% aptaujāto tagad novirza lielākas investīcijas nekā sākotnēji plānots, salīdzinot ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Trampa administrācijas “burkāns un pātaga” ekonomiskā stratēģija
Trampa administrācijas piedāvātā piedāvājuma puses ekonomikas un protekcionisma apvienojums ir padarījis nepieciešamību izvairīties no ASV noteiktajiem tarifiem par ārkārtīgi spēcīgu finansiālu stimulu ārvalstu un starptautiskiem uzņēmumiem investēt tieši Amerikas Savienotajās Valstīs.
Big Beautiful Bill ietekme
“Big Beautiful Bill”, ko prezidents Tramps parakstīja 2025. gada jūlijā, oficiāli nostiprināja ievērojamus nodokļu atvieglojumus un faktiski garantēja stimulus kapitāla pārvietošanai pāri Atlantijas okeānam. Konkrēti, tas paredz 100% bonusa nolietojumu jaunām iekārtām un rūpnīcām, kā arī 100% tūlītēju mājas Pētniecības un Attīstības (P&A) izmaksu norakstīšanu. Šie pasākumi ievērojami samazina izmaksas, kas saistītas ar ražošanas un inovāciju darbību pārcelšanu uz ASV teritoriju. Uzņēmumiem ir laiks līdz 2026. gada 1. janvārim pabeigt savus lēmumus, lai saņemtu atpakaļejošus pabalstus par 2025. gadā ieguldīto kapitālu, lai gan nosacījumi nākamajā gadā paliks nemainīgi.
Kritiski vērtētais ES-ASV tirdzniecības darījums
Lai vēl vairāk pasliktinātu ES spēju konkurēt, 2025. gada jūlijā tika panākta vienošanās par ļoti kritizēto ES-ASV tirdzniecības darījumu. Šis nolīgums gan deeskalēja transatlantisko tirdzniecības karu, taču tam bija augsta cena: tas uzlika 15% tarifu lielākajai daļai ES rūpniecības eksporta uz ASV, tajā pašā laikā atbrīvojot no muitas maksām lielāko daļu ASV ražoto preču, kas paredzētas ES tirgum.
Turklāt ES apņēmās tērēt vairāk nekā $640 miljardus (€600 miljardus) ASV enerģētikā, investēt vairāk nekā $530 miljardus (€500 miljardus) ASV ekonomikā un iegādāties aptuveni $37 miljardus (€35 miljardus) vērtus ASV ražotus Mākslīgā Intelekta (MI) mikroshēmas līdz Trampa pilnvaru termiņa beigām. Tikmēr ASV neuzņēmās līdzīgas un līdzvērtīgas saistības pret ES. Uzņēmumiem izvēle kļuva kristāldzidra: pārcelt savas investīcijas uz ASV, tādējādi izvairoties no dārgajiem tarifiem un vienlaikus pieprasot milzīgus nodokļu atvieglojumus.
Inovāciju atšķirība skaitļos un nozaru pārvirze
Pētniecības un attīstības (P&A) resursu pārvirzīšana ir vissvarīgākais drauds Eiropas nākotnes konkurētspējai, jo Trampa administrācijas jaunie stimuli masveidā piesaista galvenās inovāciju darbības uz ASV.
Mākslīgais intelekts un veselības aprūpes sektors
Visinovatīvākajās nozarēs, piemēram, MI un veselības aprūpes sektorā, 2025. gada dati jau parāda dramatisku plaisu starp ES un ASV. Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos privātās investīcijas, kas plūda uz ASV MI uzņēmumiem, pārsniedza €100 miljardus, ASV piesaistot vairāk nekā 80% no globālā MI finansējuma. Turpretī visa ES piesaistīja tikai nedaudz zem €7 miljardiem, saskaņā ar plaši lasīto “State of AI Report 2025”. Šis smagais 15 pret 1 finansējuma deficīts skaidri nozīmē, ka tehnoloģiskā nākotne tiek veidota un mērogota galvenokārt ārpus ES, ko ir atzinis arī Eiropas Parlaments.
Tāpat ES cenšas sasniegt 20% tirgus daļu pusvadītāju ražošanā līdz 2030. gadam, kā noteikts Mikroshēmu likumā, taču eksperti uzskata, ka šāds mērķis ir maz ticams, ņemot vērā, ka Eiropa jau gadiem ilgi ir starp lēnākajiem nozares izaugsmes rādītājiem. Turklāt ES atpaliek pat MI lietošanā jauniešu vidū, liecina jauna Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aptauja.
Farmācijas nozares bēgšana
Attiecībā uz farmācijas nozari, izpilddirektori aprīlī nosūtīja stingru brīdinājumu Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, ka “ja vien Eiropa neveiks straujas, radikālas politikas izmaiņas, tad farmācijas pētniecība, attīstība un ražošana arvien biežāk tiks novirzīta uz ASV.”
Turpmākajās nedēļās, ko veicināja bailes no tobrīd notiekošā transatlantiskā tirdzniecības kara un neapmierinātība ar Eiropas regulatīvo vidi, trešais lielākais uzņēmums Eiropā pēc tirgus kapitalizācijas, Šveices kompānija “Roche”, apņēmās veikt investīcijas ASV vairāk nekā €40 miljardu apmērā nākamajiem pieciem gadiem. Tāpat franču multinacionālais uzņēmums “Sanofi” paziņoja par investīciju €17 miljardu apmērā ražošanas paplašināšanai ASV līdz 2030. gadam.
Jūlijā, kad tika panākta vienošanās par “Big Beautiful Bill” un ES-ASV tirdzniecības darījumu, Lielbritānijas-Zviedrijas uzņēmums “AstraZeneca” arī paziņoja par investīcijām ASV vairāk nekā €40 miljardu apmērā nākamajiem pieciem gadiem, ieskaitot hronisku slimību pētniecības centra būvniecību Virdžīnijas štatā, kas ir uzņēmuma lielākā vienreizējā investīcija objektā līdz šim.
gada 6. novembrī Baltajā namā notika Trampa tikšanās ar farmācijas izpilddirektoriem. (Copyright 2025 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas). Novembrī Baltajā namā tika paziņota plaša mēroga vienošanās starp diviem farmācijas konkurentiem – amerikāņu ražotāju “Eli Lilly” un dāņu korporāciju “Novo Nordisk”, kas ir pazīstama ar inovatīvo zāļu pret 2. tipa diabētu, Ozempic, radīšanu, ko plaši izmanto arī nereģistrētiem svara zaudēšanas mērķiem. Abi uzņēmumi vienojās par stratēģiju medikamentu cenu samazināšanai amerikāņiem un paziņoja par jauniem ieguldījumiem ASV, “Novo Nordisk” apņemoties aptuveni €8,5 miljardus ražošanas jaudu paplašināšanai ASV. Pretī Dānijas uzņēmumam paredzēta trīs gadu atbrīvojums no ASV tarifiem, cita starpā.
Kopumā Eiropas farmācijas nozare 2025. gadā ir apņēmusies paplašināties ASV vairāk nekā €100 miljardu apmērā ar daudzgadu saistībām.
Eiropas Komisijas atbilde: deregulācijas skrējiens
ASV radītais milzīgais spiediens ir acīmredzams, jo šogad Eiropas Komisija ir pieņēmusi agresīvu deregulācijas darba kārtību. Atbildot uz Eiropas Padomes pieprasījumu, kopš februāra ir iesniegti seši vienkāršošanas priekšlikumi, ko sauc par “omnibusiem”, un kas aptver enerģētiku, finanses, lauksaimniecību, tehnoloģijas, aizsardzību un ķimikāliju nozari.
Īpaši “Digitālais omnibus” tika ieviests novembrī, un tas ietver MI likuma noteikumu atlikšanu un Grozījumus Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (GDPR). Šo iniciatīvu galvenais mērķis ir ātri samazināt birokrātiju un administratīvās izmaksas Eiropas uzņēmumiem, cenšoties steidzami apturēt talantu un kapitāla aizplūšanu.
Tomēr ierosinātie pasākumi joprojām saskaras ar ilgu likumdošanas izskatīšanu, kā arī administratīvo uzraudzību un politisko pretestību no privātuma un klimata aktīvistiem, cita starpā. Tikai šonedēļ tika panākta vienošanās par pirmo omnibusu, kas ir vēl viens signāls tam, ka ES joprojām ir tālu no spējas piedāvāt tūlītēju finansiālu drošību, lai mazinātu vai izvairītos no ASV tarifiem, vienlaikus gūstot labumu no prezidenta Trampa politikas, kur tas ir iespējams. Skaitļi atklāj vienkāršu ekonomisko patiesību: kamēr ES turpina debatēt par deregulācijas detaļām un sīkumiem, investīcijas inovācijās jau tiek izšķiroši pārvirzītas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
