— Sarmīte, es tīri cilvēciski saprotu, ka tu gribi palīdzēt savai meitai. Jebkura māte to no sirds gribētu. Bet es neesmu gatavs un neesmu parādā ieguldīt savu naudu svešā ģimenē. Mēs ar tevi vēl patiesībā nemaz tik labi nepazīstam viens otru, lai spertu tādus soļus.
Viņa sarauca pieri un viņas skatiens kļuva ass:
— Tas nozīmē, ka tu man vienkārši atsaki?
— Jā, es atsaku šādu lūgumu.
— Tātad šīs attiecības tev nemaz nav bijušas nopietnas, ja vari tik viegli noskatīties uz mūsu bēdām.
— Tieši otrādi, Sarmīt. Tieši tāpēc, ka tās man bija nopietnas, es negribu un negrasos tās būvēt uz naudas un aprēķina pamata.
Viņa bez vārda pagriezās, aizcirta durvis un aizgāja. Kopš tās dienas mēs vairs neesam ne tikušies, ne sazvanījušies.
Ko es sapratu pēc šī stāsta
Vairākas dienas es mājās viens pats analizēju katru mūsu sarunu un visu, kas notika. Un nonācu pie skaidriem secinājumiem. Pirmkārt: nobriedušās attiecībās cilvēki gandrīz vienmēr ienāk ar savu iepriekšējo “bagāžu” — pieaugušiem bērniem, bijušajiem laulātajiem un dažādām finansiālām saistībām. Tas ir pilnīgi normāli. Bet mēģināt nekautrīgi izmantot jauno partneri kā instrumentu šo veco problēmu risināšanai — tas gan nav normāli.
Otrkārt: jebkurš lūgums pēc lielas naudas summas tik agrīnā attiecību stadijā — tas ir spilgti sarkanais karogs. Īsts dvēseļu tuvums nekad netiek mērīts ar gatavību tūlīt pat atdot savus uzkrātos tūkstošus. Treškārt: frāze “tu taču esi vīrietis” ir viena no zemiskākajām manipulācijām. It kā vīrieša statuss automātiski nozīmētu pienākumu sponsorēt svešu cilvēku dzīves untumus vai vajadzības.
Pazīmes, ka jūs mēģina izmantot
Pēc šīs nepatīkamās pieredzes es sev izvirzīju dažus stingrus noteikumus. Ja jaunās attiecībās pamanāt ko šādu:
— Partneris pārsteidzoši bieži un it kā “starp citu” pārvērš sarunas uz naudu un savām materiālajām problēmām.
— Sāk parādīties it kā “nejauši” un nelieli lūgumi, kas ar katru reizi kļūst arvien lielāki un nekaunīgāki.
— Uz jūsu pamatotu atteikumu partneris reaģē ar demonstratīvu apvainošanos un pārmetumiem par jūsu “cietsirdību”.
— Tiek nekaunīgi izmantots arguments “ja tu mani pa īstam mīli, tad tu noteikti palīdzēsi”. Ziniet — tā nav nekāda mīlestība. Tā ir tikai un vienīgi mērķtiecīga mēģināšana jūs izmantot savu mērķu sasniegšanai.
Padoms tiem, kuri sāk attiecības pēc četrdesmit
Esiet ļoti uzmanīgi un vērojiet detaļas. Mūsu vecumā visiem jau ir sava gara vēsture, savas rūpes un iepriekšējās saistības. Bet īsta, pilnvērtīga partnerība ir tad, kad divi cilvēki atbalsta viens otru morāli un emocionāli, nevis kalpo par finansiālu drošības spilvenu. Nekad nebaidieties pateikt “nē” un atteikt. Nebaidieties nospraust savas personīgās robežas. Ja cilvēks no jums aiziet tikai tāpēc, ka neiedevāt viņam prasīto naudu — tātad viņš nekad nemaz nav bijis jūsu cilvēks.
Mīlestība pēc piecdesmit gadu sliekšņa — tā nav čeku grāmatiņa vai labdarības fonds. Tā ir divu pieaugušu, emocionāli patstāvīgu cilvēku satikšanās, kuri vienkārši vēlas būt kopā un baudīt dzīvi, nevis izmantot otru kā līdzekli savu problēmu lāpīšanai. Es ne mirkli nenožēloju šo pieredzi, lai cik rūgta tā būtu. Jāsaka godīgi — sākumā bija grūti. Jā, bija arī cilvēciski aizvainojoši. Bet ir tūkstošreiz labāk uzzināt šo skarbo patiesību pēc pusgada, nevis attapties ar tukšām kabatām pēc pieciem gadiem.
