Mia piedzima klāta ar ziliem pleķiem, un ārsti teica, ka pastāv tikai 50% liela iespējamība, ka viņa izdzīvos. Zinot, ka jārīkojas ātri, ārsti jaundzimušajai meitenītei jau viņas otrajā dzīves dienā nozīmēja ķīmijterapiju.
„Es nespēju noticēt, ka tas tiešām notiek. Es jutos tā, it kā murgotu un drīz pamodīšos no šīm šausmām. Mēs visi bijām izmisuši. Man bija bail, ka viņa nomirs,” pastāsta Mias māte Stefānija.
Miai bija nepieciešamas vēl trīs ķīmijterapijas, kā arī viņai tika veikta kaulu smadzeņu pārstādīšana trīs mēnešu vecumā. Pāris dienas pēc terapijas viņas ādu klājušie pleķi pazuda. Pēc divām nedēļām to vairs nebija.
6 mēnešu vecumā bērniņš jau bija uzveicis vēzi un izdzīvojis. Sākuši mazināties arī ķīmijterapijas efekti. „Tagad ataug viņas mati un uzacis. Viņa piedzima ar matiem, bet ķīmijterapijas dēļ tie izkrita,” paskaidro Stefānija.
Mias māte pastāstīja, ka cīnījusies ar ārstiem par to, lai meitenīti izmeklē un uzzina, kas kait viņas meitai, kamēr viņa vēl ir vēderā. Ja viņi to nebūtu darījuši, viņas jaundzimusī meita visticamāk būtu mirusi.
Stefānija piemetināja: „Uz viņu skatoties grūti pat pateikt, kam viņa izgājusi cauri. Viņa ir laimīga un vesela.”
Avots: www.goodhousekeeping.com