Es apprecējos agri, iemīlējos savā universitātes pasniedzējā, kurš bija 15 gadus par mani vecāks.
Pirmais gads man šķita kā pasaka, viņš mani burtiski nēsāja uz rokām, bet tad viņš kļuva īdzīgs. Sākās pretenzijas, ka neprotu gatavot, pārāk daudz tērēju, ģērbjos ne tā kā viņš grib.
Kopumā, otrajā kopdzīves gadā mēs jau dzīvojām kā kaķis ar suni, viņš mani bieži sauca par stulbu, prasīja, lai pieaugu, bet tas mani ļoti aizvainoja, jo, kad mēs precējāmies, es biju tāda pati.
Lasi arī: Es vienlaicīgi guļu ar trim vīriešiem. Un es visu daru pareizi!
Mana mamma vienmēr bija pret šīm laulībām un sacīja, ka tas viss ir pārāk ātri, bet viņai nācās pieņemt Viktoru, un viņi pat sāka normāli komunicēt.
Un tad mēs sastrīdējāmies, un es aizgāju no viņa prom. Mamma visu vasaru dzīvoja vasarnīcā, tāpēc dzīvoklis bija pilnībā manā rīcībā.
Kaut kā aizbraucu vienā dienā apciemot mammu vasarnīcā, bet tur pie galda, kurš bija noklāts ar milzīgu pīrāgu kaudzi un vīnu, sēdēja apmierināts Viktors…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Teātra aktrise Zane Daudziņa atklāj, ka nu viņa ir gatava atklāties cilvēkiem: ”Nav viegli to pateikt”by Sandra Vīgante
- No kā baidās telefona krāpnieki – pasakot šīs frāzes krāpnieki paši noliks klausuliby Sandra Vīgante
- Katru reizi – jauna burciņa no laukiem: neēdam, krājam, bet pateikt “nē” neprotamby Rinalds Bergmanis