Bet sieva ticēja manām pasakām par kavēšanos darbā. Re, cik godprātīgs esmu!:)
Es neizveidoju nopietnas attiecības, lai gan dažkārt spēru sānsoļus, bet tikai uz vienu nakti. Un kāpēc gan man būtu vajadzīgas visas šīs naivās, viegli pieejamās dāmiņas?
Es jutos kā riktīgs mačo un man ir sieva, lai gan manis necienīga, nekopta. Tiesa – viņa aprūpē mūsu kopīgo bērniņu.
Un tad es satiku Alisi! Es nomainīju darbu, un tur viņa bija, īsts brīnumpunts! Skaistule, ar perfektu figūru, gudra, dzīvespriecīga, strādā labā amatā.
Lūk, šī jaunā sieviete ir manis cienīga, es nodomāju un sāku viņu aplidot. Vispirms mājieni, tad romantiskas īsziņas, ziedi, dāvanas.
Viņa uz maniem uzmanības pierādījumiem “neuzķērās”, smaidīja, bet tuvāk sev nelaida. Es sāku vai prātā jukt, pametu sievu. Kad gāju prom, pat nepaņēmu meitu rokās. Sieva gauži raudāja, viņa neko nesaprata …
Man prātā bija tikai Alise. Es viņu neprātīgi gribēju, ko tikai es nedarīju, lai izpelnītos vi;nas uzmanību! Bet tad man nereāli paveicās – Alisei darbā gadījās ķibele, bet es palīdzēju viņai to atrisināt
. Viņa sacīja, ka tagad esot mana parādniece. Bet es atbildēju: “Aizmirstam, atļauj man tikai tevi aizvest mājās”. Un viņa piekrita!
Gribēju Alisi iemānīt foršā restorānā, bet viņa tikai pasmīnēja, saprotot manus tālejošos nodomus. Un tad panesās! Saucu – es tevi mīlu, gribu precēt! Īsāk sakot, es biju pilnīgi apstulbis no mīlestības un vēlmes Alisi iegūt.
Un tad viņa pavaicāja: “Vai tu jau esi šķīries no sievas, ja aicini mani precēties?” Es uzreiz atbildēju, ka šķiršos jau rīt un sāku “dziedāt dziesmu” par to, cik slikti man bija dzīvot ar sievu. Tikai tevi es gaidīju, Alise!
Un viņa uzreiz kļuva dusmīga un naidpilni paziņoja:
“Kāda mārrutka pēc man tu esi vajadzīgs, nekrietnais tēviņ, es par tevi uzzināju visu, tev ir arī maza meitiņa.Tu esi nodevējs, pameti sievu un bērniņu.
Tavi paši tuvākie cieš, bet tu bābas medī, izklaidējies. Es pati esmu meita tādam tētukam, kurš mūs ar mammu atstāja vienas, sakot jūtas pret sievu izgaisušas. Tu esi visīstākais sūds!”
Lasīt vēl –Desmit gadu bez vīrieša! Kādas tam ir sekas
Alise tā arī pateica un gandrīz vai iespļāva man sejā. Es klusēju, biju šokēts, viņa aizgāja. Tā viņa mani pavisam konkrēti “izsmērēja pa sienām” .
Vispirms es sadusmojos, tad aizdomājos. Esmu taču esmu vecis, radīju ģimeni, un tagad bēgu krūmos…
Atstāju visas rūpes par bērnu sievai, nepalīdzēju viņai, pat dāvanas nedāvināju, bet tagad sūdzos, ka viņa ir nekopta un neinteresanta… man šķita, ka viņa ir manis necienīga, bet izrādījās, ka viss ir otrādi.
Nākamajā dienā darbā pēc notikušā Alise nepamirkšķināja ne aci, smaidīja kā vienmēr.
Pagājuši divi gadi, esam kolēģi joprojām. Mūsu saskarsme aprobežojas ar “sveiki” un “čau”. Bet es aizvien azdomājos, kāda viņa ir dzīvesgudra sieviete – viņa ar saviem principiem izglāba manu ģimeni, “nepavilkās” uz manis solītajiem zelta kalniem. Paldies viņai! Es būtu zaudējis visdārgāko, ja ne Alise!
Dārgo lasītāj, kāds ir tavs viedoklis par šo aizraujošo stāstu? Priecāsimies, ja dalīsies komentāros!
