Jānis braucis ar auto, kad jaunaudzes malā pamanījis šo lūsi. Apturējis auto, paņēmis kameru un izkāpis ārā. Cerības uz fotogrāfijām bijušas minimālas, jo lieli krūmi. Lūsis esot gājis pa ceļmalu, pa lielajiem krūmiem, bet viņš ar kameru lēnām sekojis un meklējis kādu krūmu spraugu, lai to nobildētu.
Ik pa brīdim lūsis uz viņu atskatījies, apmēram tā abi nogājuši ap 50 metriem. Tad viņš apsēdies un lūkojies uz viņu. Viņš, stāvējis kā sastindzis, cerēdams, ka dzīvnieks neiemuks biezoknī. Viņš pietupies uz ceļgala, lai uzņemtu labāku bildi.
No satraukuma pat rokas trīcējušas. Tajā mirklī lūsis esot iznācos ceļmalā, skatījies viņa virzienā, it kā teikdams – nu, tad, bildē ar! Jānim sanākušas kādas desmit bildes, kad dzīvnieks lēnām apgriezties un nesteidzīgi devies iekšā biezoknī.
Lūk, cik skaistas bildes Jānim sanākušas ar satikto lūsi ceļmalā:
