Ar tiem, kas tevi neciena – nekādos apstākļos
Tas pat nav apspriežams. Nav svarīgi, cik tev gadu. Nedzīvo kopā ar tiem, kas liek tev justies sliktam, nevajadzīgam vai nevēlamam.
Ja attiecībās nākas pastāvīgi pielāgoties un būt piesardzīgam katrā vārdā, ja jūties nepieņemts un nemīlēts – iespējams, pienācis laiks izvērtēt, vai šī vide tev patiesi dara labu.
Vecums nav ierobežojums – tas var būt brīvības sākums. Ikvienam ir tiesības atzīt savas sajūtas un teikt: ‘Es vēlos pārmaiņas savā dzīvē.’
Rūpējies par savu iekšējo mieru – ja attiecībās trūkst siltuma, ir vērts apstāties un ieklausīties sevī.
Ar nākotni – kaut arī mūža lielākā daļa jau aiz muguras
Par to runā tikai retais. Bet velti.
Tev joprojām ir nākotne. Lai arī lielākā daļa dzīves pagājusi. Lai arī nākotne neiezīmējas spilgtās krāsās. Bet tā pastāv. Piektdienas braucienā uz tirgu. Jaunā blūzē. Lēmumā beidzot apgūt viedtālruni vai iemācīties gleznot ar akvareli.
Tu vari dzīvot ar nākotni, pat ja to vēl neredzi. Pat tad, ja tā “paslēpusies” aiz tavas rīta kafijas.
Pats brīnišķīgākais ir pamosties un padomāt: “Ko es šodien varu izdarīt, lai vakarā pasmaidītu?”
Ar mieru – kad tas beidzot kļuvis tev par labu sabiedroto
Dažreiz labākais “kaimiņš” ir klusums. Nevis vientulība, bet miers. Tas pats, par kuru sapņoji 40 gadu vecumā, bet neizdevās tam pat pieskarties: pārāk daudz darāmā un nemitīga kņada. Bet tagad tas ir iespējams. Tev nav jāsteidzas, jāskaidrojas, jāraizējas, nav jābūt “ērtam”. Tu vari vienkārši būt.
Daudzi cilvēki 70+ vecumā, īpaši sievietes, pirmo reizi pēc daudziem gadiem sāk normāli izgulēties. Ne tāpēc, ka dzīve kļuvusi vieglāka, bet gan tāpēc, ka pazudis iekšējais nemiers: kam gan vēl es esmu kaut ko parādā? Kā man paskaidrot, kāpēc negāju, neuzvārīju, nepiezvanīju?
Miers ir kā kaķis, kas iegulstas tev klēpī. Nevis uzmācīgi, bet ar tavu piekrišanu. Un, ja tu iemācies mieru pieņemt – nevis kā tukšumu, bet kā telpu –, beidzot varēsi sadzirdēt savu elpošanu. Un, iespējams, pirmo reizi visā mūžā – saklausīt pats sevi.
Kā teikusi leģendārā aktrise Faina Raņevska: ‘Garlaicība ir viena no sarežģītākajām dzīves sajūtām. Toties vientulība – tā var būt kā brīvība, kurai cilvēks nobriest ar laiku.
Dzīvot mierā nenozīmē būt nošķirtam no pasaules. Tas nozīmē frekvences izvēli. Un, ja šajā frekvencē jūties labi, nepazaudē to. Tā nav vientulība. Tas ir briedums.
Tāda, lūk, var būt dzīve pēc 70. Nedaudz lēnāka, bet ne mazāk svarīga. Nedaudz klusāka, bet ne mazāk gaiša. Līdzīgi kā atvasara – maiga, viegla, nedaudz nostalģiska.
Un tu pats izlem, ar ko kopā to pavadīt. Un šajā lēmumā slēpjas tava brīvība. Tavs komforts. Tava gaisma.
Dārgais lasītāj – tavuprāt, ar ko kopā vislabāk pavadīt vecumdienas? Lūdzu, pastāsti komentāros. Ja tev patika šis pārdomas raisošais raksts, atzīmē to ar “patīk” un dalies sociālajos tīklos!
