Lai gan nav skaidrs, kā tieši uzlabot smadzeņu veselību, pētnieki mēģināja iegūt līdzīgus rezultātus 2014. gada pētījumam par dzīvniekiem, kurā tika noskaidrots, ka garāks un intensīvāks mācīšanās process palīdz saglabāt neironus, tādējādi uzlabojot kognitīvās spējas.
Zinātnieki vēlējās pārbaudīt tādas aktivitātes, kas nav konkurējošas un ir pietiekoši sarežģītas un interesantas, lai pētījumā iesaistītie cilvēki nevēlētos pārtraukt savu dalību. Tāpēc viņi novēroja un mērīja smadzeņu viļņu aktivitāti, kas norisinās, apgūstot segu darināšanu vai fotografēšanu. Smadzeņu aktivitātes pielāgošana ir spēja to izmantot atbilstoši veicamajam uzdevumam, stāsta pētījuma autore Denīze Pārka.
“Interesanti, ka vecākiem cilvēkiem bija grūtības pielāgot smadzeņu viļņu aktivitāti, jo tā bija ļoti intensīva, neatkarīgi no uzdevuma grūtības pakāpes,” viņa skaidro. “Tas ir līdzīgi kā turēt nospiestu gāzes pedāli un braukt lielā ātrumā, neatkarīgi no ātruma ierobežojuma.”
Pēc trīs ar pus mēnešu ilga mācīšanās procesa, 15 stundas nedēļā apgūstot sarežģītas iemaņas, 39 pētījuma dalībnieki un vieglākas grūtības pakāpes placebo grupa, kas klausījās mūziku vai skatījās klasiskās filmas, pildīja kognitīvos testus. Tika veikta arī smadzeņu skenēšana, lai izmērītu kognitīvo aktivitāti. Dalībniekiem iedeva vārdu sarakstus, lai pārbaudītu atmiņu, un tika mērīts, cik ātri viņi spēj noteikt atšķirību starp dažādām ciparu kombinācijām un atrisināt uzdevumus saistībā ar vizuāli telpisko uztveri.
Grupa, kas pildīja augstākas grūtības pakāpes uzdevumus, uzrādīja palielinātu neironu efektivitāti, kas nozīmē labāku atmiņu un uzlabotu smadzeņu darbības aktivitāti saistībā ar uzmanību un semantisko atmiņu (dziļo domāšanu, kas saistīta ar atmiņu). Šīs izmaiņas nebija tikai uzlabojumi, bet gan imitācija tam, kā darbojas jaunu cilvēku smadzenes. Pētnieki raksta, ka dažas no smadzeņu darbības izmaiņām saglabājās arī pēc gada, kad dalībnieki tika pārbaudīti vēlreiz.
Pētījuma rezultāti pierāda, ka prāta asināšana brīvajā laikā var izmainīt smadzeņu darbības aktivitāti. Pārka norāda, ka tā ir tikai neliela daļa no tā, kas būtu jāizpēta, un ir vajadzīgi daudz plašāki pētījumi, lai labāk saprastu, kā saglabāt vai atjaunot jauneklīgos un veselīgos kognitīvos procesus.
Avots: mensjournal.com
