Ar sievu esam precējušies piecus gadus un mums ir divi bērni. Viņai nesen palika 30 gadu, bet es vienā brīdī sapratu, ka viņu vairs nemīlu…
Šķiet, ka ikdienas un nemitīgās rutīnas dēļ mūsu abpusējās jūtas ir vienkārši izgaisušas. Esmu noguris no vienmuļības un gribu šķirties.
Kad apprecējāmies, sākām dzīvot manā Rīgas divistabu dzīvoklī, ko savulaik man uzdāvināja vecāki. Tagad es gribu piedāvāt sievai divas iespējas: vai nu viņa paliek dzīvoklī un neprasa uzturlīdzekļus bērniem, vai arī pārceļas uz citu dzīvesvietu kopā ar bērniem un saņem no manis uzturnaudu.
Pats plānoju dzīvokli pārdot un pārcelties uz citu pilsētu. Vēlos jaunu pieredzi, piedzīvojumus un brīvību, ko laulībā neesmu spējis atrast.
Apmēram pirms gada sāku pamanīt, ka manas jūtas pret sievu ir mainījušās. Viņa vairs neizrādīja rūpes par sevi kā agrāk, un man kļuva arvien grūtāk sajust to tuvību, kāda mūs reiz vienoja. Ar laiku arī viss, kas saistīts ar ģimeni, sāka šķist attālināts.
Galu galā esmu nolēmis pielikt punktu mūsu ģimenei un sākt no nulles. Plānoju ne tikai pārcelties uz citu pilsētu, bet atrast arī jaunu darbu, noīrēt dzīvesvietu un iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Man šķiet, ka tikai ārpus šīs laulības atkal varētu ienākt krāsas un dzīvīgums, kuru man šobrīd pietrūkst. Attiecībās jūtos emocionāli iztukšots – sarunas kļuvušas vienveidīgas, un ikdienas rūpes arvien vairāk balstās uz materiālām prasībām. Arī attiecības ar bērniem kļuvušas attālinātākas – gluži kā viss pārējais.
Tagad domāju, ko darīt ar dzīvokli. Automašīnu noteikti paturēšu sev, bet bērnu uzturlīdzekļu naudu vienkārši reizi mēnesī ieskaitīšu sievas bankas kontā. Domāju, ka līdz ar to mūsu attiecības var uzskatīt par sevi izsmēlušām.
Bet kā pārliecināt sievu neiesniegt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu? Ļaušu viņai dzīvot manā dzīvoklī, jo viņai ir svarīgi tikai bērni, bet es viņai jau ilgu laiku esmu vienaldzīgs.
Pēc dažām dienām man ir jubileja, un es viņai pastāstīšu par saviem plāniem. Šķiršanās un jauni apvāršņi – vai tas nav tas, par ko cilvēks var sapņot 31 gada vecumā?
Dārgais lasītāj, kāpēc, tavuprāt, vīrietis nolemj šādi rīkoties? Lūdzu, paud savu viedokli komentāros. Ja tevi šis raksts uzrunāja un esi piedzīvojis ko līdzīgu, atzīmē to ar emocijzīmi un dalies sociālajos tīklos!
