Viņa mēģināja atrasties telpā kopā ar zirnekli, bet beigu beigās izdomāja, ka labāk turēt to kā mājdzīvnieku.
Ārstēšanās procesa kulminācija notika 2013. gadā, kad sieviete iegādājās pirmo no 58 tarantuliem, viņa to nosauca par “Nakteni”.
Nākamo gadu gaitā viņa turpināja iegādāties citus tarantulus.
“Tiklīdz spēju rokās noturēt zirnekli, nodomāju, ka man tādu vajadzētu turēt mājās, lai izārstētos no fobijas.
Zirnekļus ir viegli uzturēt, dažreiz pat aizmirsti, ka tev tie ir. Tos ir fascinējoši vērot.
2014. gada vasarā es devos uz slimnīcu, bet kad atgriezos, man vajadzēja sevi iepriecināt. Tā nu es iegādājos vēl vienu zirnekli.
Tas bija mans devītais tarantuls. Domāju, ka tagad bailes ir pārvērtušās atkarībā.
Dažiem cilvēkiem pieder čūskas vai ķirzakas, bet man patīk zirnekļi. Tie ir mazi, tādēļ varu mājās turēt daudzus.
Es saprotu, kādēļ cilvēkiem no tiem ir bail, taču tie tikai aizsargājas un nebūt nav agresīvi.”
Katram no 58 tarantuliem ir savs vārds.
Džemma piebilst: “Zirnekļiem nav personības kā tādas, tiem nav sajūtu vai emociju, tomēr katram no tiem ir savas raksturiezīmes.
Daži no tiem ir ļoti ēdelīgi. Tie uzmetas virsū visam, kas nonāk viņu teritorijā.
Tēviņi parasti ir ļoti mierīgi, bet dažkārt tie vēlas izbēgt un meklēt mātītes, tad vēl ir pāris tarantuli, kuri gandrīz vispār nekustas, gluži kā akmeņi.”
Par spīti Džemmas iespaidīgajam zirnekļu kolekcijas apjomam, viņa apgalvo, ka tā nekad nav kļuvusi par apgrūtinājumu nedz viņai, nedz viņas vīram Domam.
Pāris var mierīgu sirdi doties izbaudīt nedēļas nogales ārpus mājas, zirnekļus var atstāt vienus pat uz vairākām nedēļām.
“Jaunākos zirnekļus jābaro biežāk, jo tie vēl aug, bet, kad tie kļūst pieauguši, tie jābaro tikai reizi mēnesī.
Daži no zirnekļiem nav ēduši pat deviņus līdz 14 mēnešus,” Džemma paskaidro.
Par zirnekļu klātbūtni Džemmas mājās brīdina logā iekārtā zīme “uzmanies no tarantuliem”.
Avots: mirror.co.uk