Kad devāmies atvaļinājumā, ar vīru bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, jau no pirmās dienas.
Pamanīju, ka vīrs izturas vēsi. Viņš izvairījās no skatieniem, nebija sajūsmā par to, lai turētu mani aiz rokas, un, kas svarīgākais, viņš atteicās fotografēt mani vai veidot kopīgas bildes.
„Nav noskaņojuma,” — burkšķēja viņš, kad es uzmanīgi jautāju, kas noticis.”
Es mēģināju sevi mierināt, domājot, ka viņš vienkārši ir noguris. Taču drīz vien pamanīju, ka viņš sāka slēpt savu telefonu, izvairīties, kad sarakstijās ar kādu, un pat ņēma telefonu vannas istabā.
Kad viņš devās dušā, es paņēmu viņa telefonu, atvēru čatu ar viņa draugiem, un tajā brīdī viss manā dzīvē mainījās.
„Iedomājieties, puiši, ar viņas svaru viņa joprojām grib, lai es viņu fotografēju!Kur viņa vispār varēs ietilpt kadrā? Viņa vairs nav tāda kā agrāk, pirms bērna piedzimšanas”
Emocijas izplūda iekšēji. Es lasīju šos vārdus vēl un vēl, cerot, ka esmu tos pārpratusi.
Pēc šiem vārdiem es nolēmu veikt atbildes soļus pret vīru.⬇️
Mūsu laulība nebija ideāla, bet es vienmēr ticēju, ka mans vīrs mani pieņem. Ka mūsu kopīgie gadi un bērna piedzimšana mūs ir satuvinājuši. Bet šajā brīdī es sajutos nepamanīta, attālināta, nenovērtēta.
Es noliku telefonu atpakaļ un ilgi sēdēju viena. Ja viņš nevēlas novērtēt manu skaistumu, tad lai citi to redz…
Es izvēlējos pašuzņemtās labākās fotogrāfijas: uzņemot tās pie jūras un peldkostīmā. Publicēju tās Facebook ar komentāru: «Es pieņēmu sevi un izbaudu mūsu kopīgos mirkļus. #Mīli sevi #Atmiņas».
Un tad tas notika…
Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kā viss beidzās
