Es biju pārsteigta, kad reakcija bija pārsteidzoši spēcīga. Draugi un radinieki mani aplēja ar komplimentiem un atbalsta vārdiem, dalījās ar saviem stāstiem par sevis pieņemšanu. Ziņas plūda nepārtraukti, un ar katru no tām es sajutu, kā manī aug iekšējais spēks.
Tajā naktī mēs ar vīru satikāmies aci pret aci. Viņš ieraudzīja apņēmību manās acīs un, šķiet, saprata, kas ir noticis.
Es izlasīju, ko tu rakstīji,” — mana balss bija mierīga, taču pārliecinoša. „Kā tu vari par savu sievu tā runāt?
Es biju pārāk aizrāvies ar savām šaubām un bailēm,” — viņš klusi runāja. „Un tagad saprotu, cik ļoti es kļūdījos. Piedod.
Manī bija daudz pretrunīgu sajūtu, bet es mierīgi ievilku elpu.
“Mēs taču esam partneri – lai būtu blakus, kad ir grūti, un lai viens otru atbalstītu. Varbūt mums vēl ir iespēja to labot kopā.”
Attiecības prasa darbu un spēju runāt atklāti. Tās balstās ne tikai uz jūtām, bet arī uz vēlmi risināt problēmas kopā. Ja abi ir gatavi mēģināt, daudz ko var mainīt.
Ko domājat jūs – vai pēc šīs nepatīkamās sarunas iespējams atjaunot tuvību? Rakstiet komentāros.
