Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” atkal nonākusi valdības uzmanības lokā saistībā ar nepieciešamību pēc papildu finansējuma. Ministru prezidente Evika Siliņa trešdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka uzņēmumam varētu būt vajadzīgs vēl cita veida atbalsts.
Pašlaik valdība meklē risinājumus, kā stabilizēt aviokompānijas finanšu situāciju, ko ietekmējuši ārēji apstākļi. Galīgais lēmums par tālāko rīcību būs atkarīgs no jaunās uzņēmuma biznesa stratēģijas.
Jauns plāns un lidojumu pārskatīšana
Līdz šī gada jūnijam “airBaltic” vadībai ir uzdots sagatavot jaunu biznesa stratēģiju. Tas ir būtisks dokumentu kopums, kas parādīs, kā aviokompānija plāno strādāt turpmākajos gados. Viens no galvenajiem punktiem šajā plānā būs esošo lidojumu maršrutu izvērtēšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta reisiem uz Tuvajiem Austrumiem, jo tieši šis reģions pašlaik rada vislielākos izaicinājumus.
Premjere paskaidroja, ka tikai pēc tam, kad valdība būs iepazinusies ar šo jauno stratēģiju, radīsies lielāka skaidrība par tālāko rīcību. Valstij kā galvenajam akcionāram ir svarīgi saprast, vai un kāda veida palīdzība būs nepieciešama nākotnē. Stratēģija kalpos kā ceļvedis, lai saprastu, vai uzņēmums spēj paša spēkiem tikt galā ar tirgus svārstībām.
Īstermiņa aizdevums kā pagaidu risinājums
Otrdien, 31. martā, valdība pieņēma lēmumu lūgt Saeimas piekrišanu 30 miljonu eiro vērtam īstermiņa aizdevumam nacionālajai aviokompānijai. Evika Siliņa uzsvēra, ka šis ir pagaidu risinājums, kas paredzēts līdz šī gada augusta beigām. Šī nauda ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu turpināt savu ikdienas darbu bez traucējumiem.
Lai gan gada pirmie divi mēneši aviokompānijai bija rādītāju ziņā veiksmīgi, situācija strauji mainījās martā. Valdības vadītāja norādīja, ka tieši ārējie faktori ir tie, kas likuši pieņemt šādu lēmumu. Aviokompānijas darbība ir tiešā veidā atkarīga no globālajiem notikumiem, kurus uzņēmuma vadība pati nevar ietekmēt, taču valstij ir jāreaģē, lai saglabātu nacionālo pārvadātāju.
Degvielas cenas un konflikts Tuvajos Austrumos
Galvenais iemesls, kāpēc “airBaltic” finanšu situācija pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājusies, ir saistīts ar nemieriem Tuvajos Austrumos. Šis konflikts ir izraisījis negaidītu un strauju degvielas cenu lēcienu. Aviācijā degviela veido ļoti lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jebkurš cenu pieaugums biržā uzreiz atsitas pret uzņēmuma budžetu.
Sākotnēji aviokompānija bija rēķinājusies ar citām izmaksām, taču jaunie apstākļi tirgū krasi mainīja situāciju. Tuvie Austrumi ir svarīgs punkts aviācijas kartē, un tur notiekošais tiešā veidā ietekmē lidojumu drošību un loģistiku. Tas nozīmē, ka aviokompānijai ir ne tikai dārgāk jāpērk degviela, bet arī jārēķinās ar izmaiņām maršrutos, kas situāciju padara vēl sarežģītāku.
Tagad jautājums par 30 miljonu eiro aizdevumu nonāks Saeimas deputātu darba kārtībā. Tieši Saeimai ir jādod galīgais akcepts, lai valsts nauda varētu tikt izmantota aviokompānijas atbalstam. Deputātiem būs jāizvērtē valdības piedāvātie argumenti un uzņēmuma pašreizējie rādītāji.
Kamēr Saeima lems par īstermiņa naudu, aviokompānijas vadība turpinās darbu pie jau pieminētās jūnija stratēģijas. Tas būs saspringts laiks gan uzņēmumam, gan politiķiem, jo no šiem lēmumiem ir atkarīga nacionālās aviokompānijas nākotne un spēja konkurēt starptautiskajā tirgū. Valdība cer, ka ar šiem soļiem izdosies stabilizēt situāciju un novērst tālāku finanšu stāvokļa pasliktināšanos.
