Arina vilka savu lielo koferi un nevarēja beigt priecāties. Tāds prieks, ka darba komandējums bija beidzies trīs dienas agrāk. Tagad viņa bija tik laimīga, ka var doties mājās. Bija tikai jāsagaida taksometrs, un pēc dažām minūtēm viņa jau būs mājās.
Viņa un Daniels bija precējušies tikai pirms trim mēnešiem un tāpēc viņi ļoti vēlējās būt iespējas biežāk viens ar otru. Arina domāja, ka laiks velkas pārāk lēni. It kā šķita, ka līdz mājām nemaz nebija tik tālu. Bet pa ceļam bija visādi sastrēgumi un luksofori. Viņa vēlējās pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās un pārsteigt vīru ar savu ierašanos.
Arina sasveicinājās ar kaimiņu vecmāmiņām, kuras jau kopš rīta sēdēja uz soliņa un kaut ko apsprieda. Viņa centās izvairīties no liekām sarunām ar viņām, taču vienmēr atbildēja pieklājīgi. Viņas vīrs droši vien vēl guļ un neko pat nenojauš, jo bija diezgan agrs rīts. Arinai gribējās nokļūt viņa apskāvienos.
Viņa centās pēc iespējas klusāk atvērt durvis, uzmanīgi novietoja koferi un novilka virsdrēbes. Viņa bija pārliecināta, ka Daniels tik agri vēl guļ, bet tad viņa dzirdēja, ka viņš ar kādu runā pa telefonu.
Sākumā viņa domāja, ka tas ir zvans no darba. Jā, šodien viņam bija brīvdiena, taču viņi varēja zvanīt jebkurā laikā. Taču tad Arina saprata, ka zvans nav saistīts ar darbu.
– Jā, mīļā. Nē, tu mani nepamodināji. Es jau stundu esmu pamodies. Es domāju par mūsu plānu. Tā muļķe joprojām ir prom un neatgriezīsies vēl trīs dienas. Tātad, mums ir daudz laika. Nē, viņa nav pārdevusi dzīvokli. Pircēju vēl nav. Tiklīdz tas būs atrisināts, mēs dabūsim jaunu dzīvokli. Un tad es viņai pateikšu.
“Kāds pavērsiens!” – “nomirgoja” Arinas galvā, un viņas vīrs turpināja sarunu, pat nenojaušot, ka sieva ir atgriezusies.
– Jā, ir par vēlu tagad kaut ko mainīt. Viņai nāksies pieņemt šo faktu. Jā, mīļā, tiksimies šovakar. Skūpstu tevi.
Arina stāvēja uz sliekšņa ar savu lielo koferi un tik tikko valdījās, lai nekliegtu. Kāpēc vīrietis, kuru viņa tik ļoti mīlēja, bija tā ar viņu izrīkojies? Galu galā, viņiem taču viss bija kārtībā, ģimenē valdīja savstarpēja sapratne un strīdu gandrīz nemaz nebija. Kas tad starp viņiem abiem pietrūka, ja viņš spēris šādu soli?
Protams, tagad viņa vairāk par visu gribēja uzsākt pamatīgu skandālu. Un tādu, lai visi apkārt uzzinātu, ko viņš ir izdarījis. Bet Arina arī lieliski zināja, ka nedrīkst tagad sevi nodot. Tāpēc viņa paņēma savu koferi un klusi pameta dzīvokli.
Lai vīrs viņu neredzētu, viņa ātri devās uz blakus esošo pagalmu un apsēdās uz soliņa. Tajā brīdī viņa centās sakopot visas domas un saprast, kas notiek. Daniels vairākkārt bija viņai teicis, ka pienācis laiks pārdot dzīvokli un pārcelties uz lielāku mājvietu. Arina šo dzīvokli Imantā bija mantojusi no vecmāmiņas.
Arina piekrita, ka viņiem būtu daudz ērtāk dzīvot plašākā dzīvoklī nekā šajā mazajā dzīvoklī. Turklāt viņi vēlējās dzīvot komfortablā namā ar slēgtu teritoriju un citiem bonusiem, kādā no jaunajiem Rīgas projektiem. Deniss vēl apsolīja no savas puses pielikt naudu, lai varētu nopirkt lielāku dzīvokli.
Izpildi testu!
Patiesībā, pārdodot dzīvokli, kaut arī vecā daudzdzīvokļu mājā Imantā, ar nelielu piemaksu varētu iegādāties kādu dzīvokli jaunajos projektos. Tomēr tagad Arina pārliecinājās, ka vīra plāni patiesībā ir pavisam citādi – tie nav saistīti ar viņu. Un sākotnēji Arina pat bija pārliecināta, ka dzīvoklim ir jāpieder abiem vienādās daļās.
Viņa toreiz domāja, ka tas būtu godīgi. Un viņa būtu tieši tā arī rīkojusies, ja vien… nebūtu atgriezusies mājās agrāk un dzirdējusi šo sarunu.
Arina centās nomierināties un piezvanīja savai māsīcai. Tā kā šādā stāvoklī viņai vairāk nekā jebkad agrāk bija vajadzīgs kāda tuva cilvēka atbalsts.
Arina neko neslēpa un izstāstīja viņai visu sīki un smalki. Zane viņu uzmanīgi visu noklausījās un tad jautāja:
– Vai esi pārliecināta, ka viņš uzķersies uz šīs ēsmas?
– Man nav citas izvēles, – ar skumju balsi sacīja Arina.
Pēc dažām stundām Arina piezvanīja vīram un centās ar viņu runāt pēc iespējas mierīgāk.
Viņa teica, ka darba apstākļu dēļ viņai vēl dažas dienas būs jāpaliek komandējumā. Protams, Daniels izlikās satraukts un sāka stāstīt, cik viņam viņas pietrūcis šajās dienās.
Arina tikai samiedza acis, bet turpināja atbildēt mierīgi. Patiesībā viņai šī saruna likās nepatīkama, tomēr bija svarīgi to izdarīt, lai viņas plāns izdotos.
– Daniel, ir kāda svarīga lieta. Kāda mana sena paziņa vēlas apskatīt manu dzīvokli. Viņa domā to iegādāties, ja viņam viss patiks. Nākamnedēļ viņai nebūs ērti, tāpēc viņa gribētu ierasties jau drīzumā. Tu viņai to izrādi un visu izstāsti, labi?
Protams, Daniels bija sajūsmā par šo ziņu. Droši vien, ka tā, jo, viņš bija pārliecināts, ka viss notiek kā plānots. Viņš uzreiz piekrita, un Arina tik tikko varēja noturēties, lai kaut ko nepateiktu.
Kad Arina beidza runāt ar viņu, viņa uzreiz par kaut ko aizdomājās. Kurā brīdī viss nogāja tik greizi? Galu galā, viss taču līdz šim bija kārtībā, kāpēc kopdzīve izvērtās tāda?
Dienu vēlāk Daniels sēdēja un gaidīja pircēju. No automašīnas izkāpa apburoša sieviete, kas uzreiz piesaistīja viņa uzmanību. Dzīvoklis sievietei patika. Viņa netālu strādāja, tāpēc Imanta kā rajons viņai bija ļoti piemērots.
Daniels, protams, nepalaida garām šai sievietei izteikt arī komplimentu. Sieviete pateica paldies un teica, ka dzīvokli iegādāsies, taču ir kāda viena nianse.
Vajadzētu palīdzēt uzstādīt virtuves iekārtu, ko viņa jau ir iegādājusies, nokrāsot dažās istabās sienas citā krāsā un palīdzēt ar pārvākšanos. Sieviete sacīja, ka, ja viņa pati par to visu kādam maksās, tad nevarēs samaksāt par dzīvokli pilno summu. Varbūt ar šī lietām viņai varētu palīdzēt pats Daniels?
Viņa runāja tik mīļi un pārliecinoši, ka Daniels vienkārši nevarēja viņai atteikt. Šī iemesla dēļ viņš paņēma darbā bezalgas atvaļinājumu un sāka visu kārtot, bet pēc tam – gatavoties kosmētiskajam remontam.
Lasi vēl: Meitai Zanei bija kāds noslēpums, ko viņa rūpīgi glabāja no savas mammas: kad ģimene pārcēlās uz dzīvokli Juglā, viss nāca gaismā…
Viņš vienkārši nevarēja noticēt, ka viņam tik ļoti paveicies! Tas tik ir pavērsiens! Viņš ne tikai pārdos šo dzīvokli un tiks pie daudz lielāka, kas tagad daļēji piederēs viņam, bet, iespējams, pat uzsāks attiecības ar šo skaistuli. Jo, spriežot pēc viņas uzvedības, viņa pret to nemaz neiebilstu.
Daniels domāja, ka viņš ir tik laimīgs vīrietis! Jā, protams, viss tas, ko skaistule lūdza, ir mazliet spēkus izsmeļoši, bet tomēr tam būs labs rezultāts.
Līdz brīdim, kad Arinai bija jāatgriežas mājās, viss jau būs gatavs. Būs atlikušas tikai pārdošanas formalitātes.
Brīdī, kad sieva stāvēja uz durvju sliekšņa, Daniels jau bija ļoti noguris un sapņoja tikai par vienu – atgulties gultā un atpūsties. Arina tik tikko varēja atturēties no smiekliem, kad viņu ieraudzīja.
Tikšanās ar pircēju bija paredzēta šodien.
– Vai mēs šodien iesim pie notāra, lai noformētu darījumu?
– Nē! – Arina atbildēja stingri un redzēja, kā Daniela seja kļuva bāla.
– Kā tu to domā – nē? Arina, vai tas ir joks? – viņš sāka aurot.
– Nē, es runāju pavisam nopietni. Mans dzīvoklis netiek pārdots.
– Kā tu varēji tā darīt? Ko tu vispār esi iedomājusies? – vīrietis turpināja aurot, tagad vēl aktīvi sākot žestikulēt.
– Tieši tāpat kā tu izrīkojies ar mani. Vienīgais, par ko esmu tev pateicīga, ir virtuves mēbeļu nomaiņa un sienu nokrāsošana – sen jau vajadzēja. Bet tagad tu vari sakravāt savas mantas un doties prom no mana dzīvokļa, tava draudzene jau tevi gaida.
Tikai tad Daniels saprata, ka izskatīgā sieviete nebija nekāda pircēja, bet gan Arinas paziņa, kuru viņš nepazina. Beigu beigās, Danielam nepalika pilnīgi nekas – dzīvoklis Imantā bija Arinas īpašumā jau pirms viņi apprecējās, tātad, viņam uz to nebija nekādu tiesību. Viss viņa “lieliskais” plāns, ka viņi iegādāsies kopā dzīvokli jaunajā projektā un tas būs jādala uz pusēm šķiršanās gadījumā…. neizdevās. Viņš palika ar garu degunu.
Drīz vien viņi izšķīrās, un Arina sāka jaunu dzīvi, bet Daniels joprojām kala dažādus plānus, kā tikt pie labas mājvietas, izskatīgas draudzenes, neko nedarot.