Arodbiedrības: esam gatavi atbalstīt ilgtermiņa attīstību

Otrdien, 27.augustā, Rīgā notika Neatkarīgās policistu arodbiedrības (NPA) un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) pārstāvju tikšanās ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu, Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Signi Boli un Ministra biroja vadītāju Santu Švanku. Tikšanās laikā pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp ministra redzējums par iekšlietu nozares kopējo attīstību, Valsts policijā plānoto reformu virzība, sociālā dialoga neesamība ar Valsts policiju un arodbiedrību līdztiesības neievērošana, kā arī Valsts policijas un NPA noslēgtā Koplīguma neievērošana.

Arodbiedrības pārstāvēja NPA priekšsēdētājs Māris Bērziņš, LAPA prezidents Agris Sūna, NPA priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Gulbis, LAPA viceprezidents Aleksejs Rosļikovs un LAPA biedrs Vilnis Poriņš.

Uzklausot iekšlietu ministra Sanda Ģirģena redzējumu par iekšlietu nozares attīstību un jau spertajiem soļiem, lai uzlabotu esošo situāciju gan Valsts policijā, gan citos iekšlietu dienestos, arodbiedrības ir gatavas atbalstīt un sniegt savu ieguldījumu uzsāktajā ilgtermiņa attīstības plānā.

„Tikšanās laikā pārrunājām ļoti daudz būtisku jautājumu un galvenais secinājums – ir skaidri virzieni, kur jau notiek darbs un kur tiek plānots strādāt ilgtermiņā. Kā nodarbināto pārstāvji mēs atbalstām ministra izvirzītās prioritātes, un, saskaņā ar iekšlietu ministra S.Ģirģena pausto, tās ir – nodarbināto atalgojuma celšana, darba vides uzlabošana, personālvadības un atlases procesu uzlabošana, policijas darba kvalitātes celšana, kas ietver izmeklēšanas kvalitātes, profesionālās apmācības uzlabošanu. Arī mēs esam par dienestiem, kas sniedz kvalitatīvu pakalpojumu sabiedrībai, bet to var panākt tikai ar skaidru mērķi un ilgtermiņa rīcības plānu. Pēc tikšanās vismaz pagaidām mums radusies pārliecība, ka iekšlietu ministram ir mērķis un skaidrs rīcības plāns un esam gatavi to atbalstīt,” pauž NPA priekšsēdētājs M.Bērziņš.

Vēl viens no būtiskiem jautājumiem, kas tika apspriests, bija amatpersonu disciplinārpārkāpumu mazināšana, kas arodbiedrību prāt ir risināms ne tikai ar iekšējās kontroles pastiprināšanu un atbildības paaugstināšanu, bet arī darba vides un personāla apmācības uzlabošanu. NPA priekšsēdētaja vietnieks Aleksandrs Gulbis tikšanās laikā minēja, ka: „Lielā daļā gadījumu amatpersonas disciplinārpārkāpumus izdara dēļ zināšanu trūkuma un nesakārtotas, nekonsekventas darba vides. Uzskatu, ka nepieciešams sistēmisks un sakārtots personālapmācības un kvalifikācijas celšanas process, kā arī konsekvence un skaidrība darba uzdevumos. Kā pozitīvu piemēru varu minēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kur šie jautājumi gadu gaitā, daļēji pateicoties arī arodbiedrības iniciatīvai un darbam, ir sakārtoti. Apmācības procesam ir jābūt skaidram, regulāram un vienotam visā iestādē.”

Tikšanās laikā arodbiedrības ministru informēja arī par sociālā dialoga trūkumu un arodbiedrību vienlīdzības principa neievērošanu, mēģinot veidot sadarbību ar Valsts policiju. „Mēs jau iepriekš esam runājuši par to, ka sociālais dialogs ar Valsts policiju nav un tā nesadarbojas ar visām nozarē esošajām arodbiedrībām. Mēs to nepieļausim, jo pārstāvam Valsts policijā nodarbināto un savu biedru intereses, un mūsu mērķis ir strādāt komandā, sniegt savu ieguldījumu kopējās situācijas uzlabošanā. Ministrs pauda savu atbalstu tam, ka arodbiedrības iesaistās jautājumos, kas skar nodarbināto intereses, tostarp Valsts policijas reformu plānošanas procesā, un mēs tuvākajā laikā vērsīsimies Valsts policijā ar lūgumu iekļaut darba grupā LAPA un NPA pārstāvjus. Tāpat vērsīsimies ar lūgumu iesaistīt arodbiedrības citu jautājumu risināšanā, kas skar nodarbināto intereses,” pauž LAPA prezidents A.Sūna.

Tika apspriests jautājums arī par 2006.gadā gadā noslēgto Koplīgumu starp NPA un Valsts policiju, kas netiek ievērots no Valsts policijas puses. „2010.gadā Valsts policija, kad tās vadītājs bija Valdis Voins, vēstules formā paziņoja, ka Koplīgumam nav tiesiska spēka un tas esot klajā pretrunā ar spēkā esošajiem Starptautiskajiem un Latvijas Republikas likumiem. Koplīgums neparedz iespēju vienpusēji izbeigt līguma attiecības, turklāt Valsts policijas juridiskais pamatojums Koplīguma prettiesiskumam neiztur kritiku, tādēļ NPA tam nepiekrīt un uzskata, ka Koplīgums joprojām ir spēkā esošs, taču to ir nepieciešams uzlabot. Mēs aicinājām iekšlietu ministru atbalstīt mūsu plānoto iniciatīvu izveidot darba grupu esošā Koplīguma uzlabošanai, kurā piedalītos visas iekšlietu nozarē darbojošās arodbiedrības un Valsts policija. Uzskatām, ka pilnveidotam Koplīgumam ir jākļūst par nozari stabilizējošu faktoru, kas nodarbinātājiem radīs pārliecību par nākotni, mazinās stresu un ļaus piesaistīt jaunus augsti kvalificētus speciālistus,” pauž NPA priekšsēdētājs M.Bērziņš.

Tikšanās noslēgumā tika apspriests arī dzimumu līdztiesības jautājums, kas skar fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Izvērtējot esošo Starptautisko un Latvijas Republikas normatīvo regulējumu NPA secināja, ka amatpersonu starpā pastāv diskriminācija dēļ dzimuma, jo viena amata ietvaros nedrīkst pastāvēt atšķirīgas fiziskās sagatavotības prasības dēļ piederības noteiktam dzimumam, tā kā spējai reaģēt jebkurā situācijā ir jābūt līdzvērtīgai neatkarīgi no dzimuma. Šis jautājums tālāk tiks risināts ar Iekšlietu ministriju.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru