Sākumā Jozefīne juta pat atvieglojumu, jo bija domājusi, ka viņš viņu grib nogalināt. Neskatoties uz to, Garija plāns šķita slims un nereāls. Četru mēnešu laikā viņam izdevās savākt vēl 6 sievietes un viņš visas katru dienu izvaroja. Sievietes tika sistas, dzīvoja badā un mokās. Divas no viņām to neizturēja un nomira.
Pateicoties Jozefīnes drosmei, viņa izbēga un informēja policiju, izglābjot atlikušās sievietes.
Izrādījās, ka Garijs bija kara mediķis, kurš slimoja ar šizofrēniju un jau bija aizturēts par savas bijušās sievas izvarošanu un sišanu. Vēlāk 1991. gadā tika radīta filma “Jēru klusēšana” jeb “The Silence of the Lambs”, kur iedvesmas avots bija Garijs. 1999. gadā Garijam tika piespriests nāvessods un to izpildīja ar nāvējošas injekcijas palīdzību.
Jozefīne pirmo reizi ir atklāti runājusi par 4 elles mēnešiem, pēc 27 gadiem. Viņa vēl joprojām mācās ar to sadzīvot. Jozefīne bija pirmā sieviete, kura tika nolaupīta. Jau agrā vecumā viņa sāka aizrauties ar narkotikām un 25 gadu vecumā strādāja par ielas meitu.
Garijs viņu uz ielas bija uzrunājis un pierunājis doties pie viņa uz mājām. Viņa piekrita, bet pēc seksa, viņš sāka viņu žņaugt, uzlika roku dzelžus un kailu noveda pagraba bedrē, kur viņa pavadīja nākamos 4 mēnešus.
Reiz Garijs saprata, ka sievietes var dzirdēt, kad viņš nāk un iet, tāpēc ausīs tām sabāza skrūvgriežus, lai sabojātu dzirdi. Kad viena no sievietēm nomira, Garijs bija skumjš, jo bija aizdomas, ka sieviete bija stāvoklī. Lai nerastos aizdomas par to, ka viņš sievieti būtu nogalinājis, viņš to sadalīja un sāka vārīt, likt sviestmaizēs un baroja atlikušajām meitenēm.
“Es sapratu, ka viņš ir vientuļš, tāpēc viņš vēlējās tos bērnus un es, notēlojot, ka esmu viņa pusē un ieguvu uzticību. Tā bija izbēgšanas atslēga,” atceras Jozefīne.
Avots: mirror.co.uk
