Ļoti interesantu materiālu publicējis Latvijas lielākā laikraksta Latvijas avīze žurnāls 36.6 C – žurnāliste un raksniece Maija Pohodņeva, kura vairāk ir pazīstama, kā kriminālromānu autore, apraksta cīņu pret kolēģa un drauga baiso slimību – vēzi.
Abi viņi kopā metās pētīt un izināt gan jaunākos atklājumus, gan senākās zināšanas par šo jautājumu, un šo cīņu uzvarēja. Maijas kolēģis Modris slimību uzveica, lai arī vēl ir daudz darāmā – cīņa ar slimību viņa organismu ir novājinājusi.
Publicējam daļu no šī raksta (pilnu rakstu varat izlasīt portālā la.lv – linku atradīsiet šī materiāla beigās)
Neesmu zāļu sieva, bet rakstniece un žurnāliste. Mana specializācija: pētniecība, noziegumi un trilleri. Loģiskāk būtu, ja stāstītu, kā aprakstu augus, lai romānā izplānotu, piemēram, ideālu slepkavību. Dzīvē viss iegrozījies citādi. Lai varētu turpināt rakstīt grāmatas kopā ar kolēģi Modri Pelsi, ar kuru nostrādāti kopā teju divdesmit gadi, 2016. gadā nācās mainīt attieksmi pret augiem kā tikai tēju pret saaukstēšanos.
Toreiz, kad iznāca viena no mūsu grāmatām Naida simetrija, plānojām grāmatas prezentāciju tā, lai vēl pagūstam, kamēr kolēģis dzīvs, jo viņam konstatēja vēzi.
Ārstu prognoze Modrim bija vienkārša un skaidra: tev, vecīt, ir atlikuši seši, labākajā gadījumā – deviņi mēneši. Bet mēs bijām sākuši rakstīt turpinājumu grāmatai, kas sauktos Prāgas pastkartes. Daudz dažādu ieceru… Ārsti viņam apsolīja – ķīmiju iedosim, bet ņem vērā, ka tā tevi neizārstēs, jo izskatās, ka operēt nesanāks. Ja atteiksies, neko citu piedāvāt nevaram.
Uz bērēm neiešu!
Pirmais, ko, uzzinot diagnozi, Modris izdarīja, – atteicās no smēķēšanas. Izlidināja iesākto paciņu ar kaltēto, atkarību izraisošo augu mēslu kastē. Turpat Gaiļezerā. Viņš pateica, ka vēlas dzīvot, nevis ka negrib nomirt. Mana doma tobrīd bija aptuveni tāda – neiešu uz viņa bērēm! Kolēģis pat tā kā apvainojās…
Ja ir vismaz pusgads, tad gana laika, lai pamēģinātu kaut kā palīdzēt. Arī tas, ka abi mani vecāki un laba draudzene aizgājuši ar vēzi, uzsita asinis un spītu.
Apstākļi bija nepatīkami: naudas trūkums, ārstu godīgais pesimisms, nekādas iespējas, ka izdotos savākt līdzekļus, lai ārstētos ārzemēs. Un tobrīd tāds ziedošs pavasaris! Ai, kā negribējās ticēt, kas tas ir viss. Ka tās ir beigas…
Varbūt vainojams mans riebīgais raksturs, jo vienmēr uz jebkuru apgalvojumu saku pretējo. Un vēl – esmu nenormāli ziņkārīga. Zināju arī, ka manu draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kas izārstējušies un dzīvo veseli jau desmitiem gadu. Tā kā tobrīd trūka naudas, izvēle loģiski bija tas, ko var savākt par brīvu, – ārstniecības augi.
Pārsvarā informāciju meklēju internetā. Dažas vecās augu grāmatas esmu mantojusi no tēva, kurš bija ķīmiķis. Savukārt vajadzīgo darbarīku – XIX gadsimta vidū izgatavotu piestu ar miezeri – no sava vecvectēva Alsungas aptieķnieka. Agrāk šī ģimenes senākā relikvija tikai izdaiļoja interjeru, bērnībā tēvs to pat aiztikt neļāva.
Naktis – tīmeklī, dienas – ar lāpstu
Pirmais atklājums, pētot augu iedarbību, – internetā kvalitatīvu, zinātnisku informāciju var iegūt, ja izmanto meklēšanai kādu atslēgas vārdu, bet tikai augu latīniskos nosaukumus. Citādi viss, ko iegūsi, būs izvilkumi no populāriem blogiem, dažkārt arī aplami apgalvojumi. Tā kā brīvi sazinos angliski un krieviski, nebija grūti tikt pie publikācijām, pētījumu apkopojumiem, disertācijām. Tūkstošiem lappušu.
Vakaros un naktīs tupēju internetā, bet dienā – lāpsta, nazis, zābaki un mugursoma plecos. Un pa mežu un pļavām.
Ievākt augus un kauties ar odiem un ērcēm.
Internetā detalizētākie un jaunākie pētījumi pieejami pārsvarā tikai par prāvu maksu. Iemācījos šmaukties – lasīju kopsavilkumus un tālāk informāciju meklēju pēc avotiem, kurus norāda beigās. Parasti starp tiem atradās tādi, kas bija pieejami par brīvu, jo pētījumu autori, izrādās, arī taupīja.
Nejauši uzzināju par amerikāņu mikologu Polu Steimetsu. Viņš izmantoja tauriņpiepes, lai izārstētu savu 83 gadus veco māti, kurai pieredzējuši onkologi bija ieteikuši sagatavoties aiziešanai. Zinātnieka mamma Patija ir sveika un vesela jau sesto gadu. Nav ne miņas no audzēja, kas bija izplatījies krūtīs, limfmezglos un aknās. Youtube.com noskatījos visas pieejamās Pola lekcijas. Tā radās doma, ka izmantosim ne tikai ārstniecības augus, bet arī meklēsim sēnes.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk