Amanda Deivisa (40) sameloja ārstiem, ka viņas trīs gadus vecā meitiņa Lila (Lilvena) ir nokritusi un sasitusi galvu. Tas bija izmisuma solis, lai varētu veikt smadzeņu skenēšanu.
Lila reizēm pat iekliedzās no sāpēm, un gada laikā aktīvā meitenīte bija zaudējusi spēju paiet pat dažus solīšus – taču ārsti turpināja atkārtot, ka neesot par ko uztraukties.
Amanda tagad zina, ka pieņēma pareizo lēmumu, uzticoties savai intuīcijai. Lilas smadzenēs bija izveidojies audzējs citrona lielumā. Pirms diagnozes noteikšanas, Lila apmeklēja četrus ārstus, un neviens no viņiem nepieminēja smadzeņu audzēju, kaut arī viņai bija visi aprakstītie simptomi. Amanda stāsta, ka tas bija mokoši, jo Lilai kļuva arvien sliktāk.
Līdz divu gadu vecumam viņa bija pilnīgi vesela, bet, sasniedzot trīs gadu vecumu, Amanda ar vīru sāka satraukties, jo Lila nevarēja normāli uzkāpt pa kāpnēm un sāka sevi vilkt augšā ar roku palīdzību. Pēc pāris mēnešiem viņi pamanīja, ka Lila nespēj stabili nostāties uz kājām.
Tāpēc Amanda viņu aizveda pie ārsta, taču Lilai bija citas veselības problēmas, tāpēc pārbaudes nācās atlikt uz vēlāku laiku. Pēc mēneša viņa devās pie cita ārsta, kas ieteica pietiekties uz pediatra konsultāciju, taču neko neteica par iespējamo diagnozi.
Laiks ritēja uz priekšu, bet viņi joprojām gaidīja plānoto vizīti. Tikmēr Lilas stāvoklis strauji pasliktinājās – viņa sāka sūdzēties par galvassāpēm un joprojām nevarēja paiet. Reizēm viņa saķēra pakausi un iekliedzās no sāpēm.
Tad Amanda ar vīru izlēma paši apmaksāt pediatra vizīti, bet ārsts viņus nomierināja, ka vaina ir locītavās un Lilai vajadzīga fizioterapija.
Amanda stāsta, ka vēlējusies, lai viss būtu tik vienkārši, bet tas neizskaidroja galvassāpes. Viņa ierakstīja Lilas simptomus interneta meklētājā, un viens no rezultātiem uzrādīja smadzeņu audzēju. Sākumā Amanda negribēja tam ticēt, jo šāds audzējs ir ļoti rets.
Tā kā Lilas stāvoklis strauji pasliktinājās, Amanda devās pie ārsta uz Velsas Universitātes slimnīcu Kārdifā un pastāstīja par kritienu, galvassāpēm un iespējamajiem smadzeņu bojājumiem, lai varētu veikt smadzeņu skenēšanu. Tad arī tika atklāts, ka Lilai ir smadzeņu audzējs.
Audzēja izņemšanas operācija ilga 10 stundas, un 2014. gada oktobrī Lila devās uz ASV, lai viņai varētu veikt protonu staru terapiju, kas nav pieejama Lielbritānijā. Sešu nedēļu laikā Lilai tika veiktas 30 procedūras.
Notingemas smadzeņu audzēju pētniecības centra pediatriskās onkoloģijas profesors Deivids Volkers stāsta, ka šādi gadījumi nav nemaz tik liels retums.
Lielbritānijā katru gadu tiek konstatēti 10 000 smadzeņu audzēja gadījumi, bet tas nav liels skaits, tāpēc ārsti savas karjeras laikā ar to sastopas vienu vai divas reizes.
Viņš skaidro, ka pašlaik medicīnas nozarē pastāv problēma, ka ārsti iespējamo diagnožu sarakstā neiekļauj retāk sastopamo smadzeņu audzēju. Tā vietā viņi cenšas nomierināt cilvēkus.
Pēc Lilas atveseļošanās, vienīgā atšķirība starp viņu un citiem bērniem ir mazliet nestabilā gaita. Tā kā pastāv 30 līdz 50 procentu risks, ka audzējs var atgriezties, Lilas vecāki viņu reizi trīs mēnešos ved uz pārbaudēm. Pēc protonu staru terapijas var parādīties arī novēloti blakus efekti, piemēram, dzirdes traucējumi, tāpēc Lilas nākotne pagaidām nav zināma. Amanda stāsta: “Ja es toreiz nebūtu samelojusi, Lila visticamāk nomirtu, jo audzēju vairs nevarētu izoperēt. Es priecājos, ka izdarīju to, ko izdarīju. Es tikai vēlētos, kaut būtu rīkojusies ātrāk.”
Avots: dailymail.co.uk