Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) un Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) nosūtījušas vēstuli koalīciju veidojošajiem politiskajiem spēkiem, aicinot noteikt vienu atbildīgo institūciju, kas vispusīgi nodarbosies ar klimata un enerģētikas jautājumiem, nepieciešamības gadījumā līdz plkst. izveidojot atsevišķu ministriju.
Ir svarīgi, lai nākamajos gados panāktu progresu klimatam draudzīgas ekonomikas politikas izstrādē. Pārdomāta, koordinēta, uz datu analīzi balstīta lēmumu pieņemšana un īstenošana palīdzēs mūsu valsts ekonomikai attīstīties un kļūt starptautiski konkurētspējīgākai.
Iepriekšminētā plāna veiksmīgai īstenošanai ir svarīgi, lai dažādas ieinteresētās puses sadarbotos savā starpā un valsts iestādes sniegtu pastāvīgu atbalstu. Turklāt ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšana būtu centralizēta un proaktīva. Ja visi būs atbildīgi par šīs politikas ieviešanu, tad patiesībā neviens nebūs atbildīgs un Latvija nesasniegs 2030.gadam izvirzītos mērķus.
Ir nepieciešams, lai politikas īstenošana enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā būtu balstīta uz datiem. Valsts un pašvaldību iestādēm ir daudz datu, kurus tās neizmanto efektīvi analīzei. Tie varētu izmantot automatizētus rīkus un izveidot starpsavienojumus starp dažādām valstu datubāzēm. Precīzu un aktuālu datu pieejamība ir būtiska likumdošanas un izpildvaras kvalitātes un līdz ar to arī Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.
Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu, ir svarīgi izvērtēt pašreizējo situāciju, progresu un ar klimata mērķiem saistīto politiku efektivitāti. Gan ĀIPL, gan FNA uzsver nepieciešamību izveidot atbildīgu institūciju, kas varētu izstrādāt un īstenot digitalizācijas politiku valstī. Digitalizācijai jābūt valdību un uzņēmumu augstajai prioritātei.
To var panākt, apkopojot un ieviešot citu valstu un privātā sektora labāko digitalizācijas praksi, nodrošinot vienotu politiku un centralizētu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas saistīti ar attīstības koordināciju un resursu otrreizēju izmantošanu starp valsts iestādēm. Vairākās valstīs digitālās transformācijas pārraudzībai ir izveidoti ministri vai atbildīgās institūcijas.
Šīs valstis ir Norvēģija, kur digitalizācijas līmenis ir augsts, un Ukraina, kur digitālā transformācija ir salīdzinoši agrīnā stadijā. Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā ietekmē vairāki faktori. kvalificēta darbaspēka nepieejamības problēma, nepietiekamas prasmes, nesamērīgs nodokļu slogs un ēnu ekonomikas īpatsvars, taču šī pati problēma šobrīd vērojama vairākās kritiski svarīgās jomās – sadrumstalots publiskais sektors, kurā funkcijas pārklājas un nav pietiekamas atbildības par rezultātu sasniegšanu.
Veidojot nākamo valdību un izvērtējot svarīgākos dienaskārtības jautājumus, uzmanība jāpievērš arī valsts pārvaldes sistēmai kopumā un atbildības jomu sadalījumam tās ietvaros.