Savienoto Valstu administrācija ir apstiprinājusi, ka vēlme pārņemt Dānijas karalistes autonomo teritoriju – Grenlandi – nav tikai mirkļa ideja, bet gan oficiāls valdības kurss.
To intervijā telekanālam CNN skaidri apliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers. Šāds paziņojums ir radījis pamatīgu satraukumu ne tikai diplomātiskajās aprindās, bet arī Grenlandes un Dānijas sabiedrībā.
Tramps savu nostāju pamato ar stratēģiskiem nacionālās drošības apsvērumiem, uzsverot nepieciešamību pastiprināt ASV militāro klātbūtni Arktikā, lai nodrošinātu reģiona kontroli un aizsardzību. Tomēr šī retorika ir izsaukusi asu pretreakciju no Dānijas amatpersonu puses, kuras uzskata šādus izteikumus par nepieņemamiem mūsdienu starptautiskajās attiecībās.
Dānijas premjere: Trampa draudi apdraud NATO stabilitāti
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ir sniegusi asu vērtējumu, norādot, ka jebkādi ASV mēģinājumi ar varu vai spiedienu mainīt Grenlandes statusu sagrautu pēdējo 80 gadu laikā izveidotās drošības un uzticības saites. Viņa uzsvēra, ka šie draudi ir jāuztver ar vislielāko nopietnību, jo militāra iejaukšanās no sabiedrotā puses varētu nozīmēt faktisku NATO alianses galu.
Arī vietējie iedzīvotāji neslēpj savu sašutumu. Hanna, Grenlandes iedzīvotāja, atklāti pauž neapmierinātību: “Lai gan ir patīkami, ka Dānija beidzot pievērš mums vairāk uzmanības, Trampa nodomi ir bīstami. Daudzi šeit viņu jau dēvē par ‘Nolādēto’ Trampu, jo viņš vēlas mūs anektēt pret mūsu gribu. Mēs to nekādā gadījumā negribam.” Līdzīgas domas valda arī Kopenhāgenas ielās, kur iedzīvotāji šādu sabiedrotā uzvedību raksturo kā dīvainu un biedējošu.
Eiropas lielvalstis apvienojas atbalstā Dānijai
Reaģējot uz Vašingtonas pieaugošo spiedienu, vairāku ietekmīgu Eiropas valstu līderi ir izplatījuši kopīgu paziņojumu. Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Spānijas vadītāji vienbalsīgi apliecināja, ka valstu suverenitāte un robežu neaizskaramība ir fundamentālie principi, kurus tie aizstāvēs bez kompromisiem.
Bažas pastiprina arī pēdējā laika ASV militārās aktivitātes citos reģionos, piemēram, Venecuēlā. Eksperti norāda, ka Grenlande ir kļuvusi par iekārojamu mērķi divu galveno iemeslu dēļ:
Retzemju metāli: Salā atrodas milzīgas, līdz šim neapgūtas retzemju metālu rezerves, kas ir kritiski svarīgas moderno tehnoloģiju ražošanā.
Jaunie kuģošanas ceļi: Polārā ledus kušanas rezultātā Arktikā atveras jauni, stratēģiski svarīgi tirdzniecības ceļi, kurus ASV vēlas kontrolēt.
Eiropas valstu vadītāji, tostarp Kīrs Stārmers un Emanuels Makrons, uzsvēra, ka Arktikas drošība ir kolektīva atbildība, kas jāveic NATO ietvaros, ievērojot ANO Statūtus. “Grenlande pieder tās iedzīvotājiem, un tikai Dānijai un Grenlandei ir tiesības lemt par savu nākotni,” teikts paziņojumā.
Vēsturiskais fons un pašreizējā situācija
Grenlande ir pasaulē lielākā sala, kurā mīt vien 56 tūkstoši cilvēku. Lai gan tā ir Dānijas Karalistes sastāvdaļa, salai ir plaša autonomija un tā nav Eiropas Savienības dalībniece. Ģeogrāfiski salas galvaspilsēta Nūka atrodas tuvāk Ziemeļamerikai, kas ir viens no iemesliem ASV vēsturiskajai interesei.
Interesanti, ka šis nav pirmais mēģinājums – jau pēc Otrā pasaules kara ASV piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru par salu, taču saņēma atteikumu. Donalds Tramps šo ideju aktualizēja savā pirmajā termiņā un tagad, 2026. gadā, ir ķēries pie tās ar jaunu sparu, pat ieceļot īpašo sūtni Grenlandē – Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju. Šis solis tika uztverts kā tiešs diplomātisks izaicinājums Dānijas suverenitātei, vēl vairāk saasinot attiecības starp tradicionālajiem sabiedrotajiem.
