Pēc vērienīgām un saspringtām sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Ukrainas valsts galva Volodimirs Zelenskis nācis klajā ar paziņojumu par Vašingtonas piedāvāto drošības arhitektūru.
ASV puse ir paudusi gatavību sniegt Ukrainai oficiālas drošības garantijas uz nākamo 15 gadu periodu. Zelenskis norādīja, ka šobrīd ar balto namu ir panākta konceptuāla vienošanās par aptuveni 90% no visa miera līguma satura, tomēr atlikušie desmit procenti ietver pašus sarežģītākos un strīdīgākos jautājumus, kuru atrisināšana prasīs ilgstošu diplomātisko darbu.
Neskatoties uz progresu Kijivas un Vašingtonas dialogā, joprojām nav nekādu pazīmju, ka šim nolīgumam tuvākajā laikā varētu pievienoties Krievija. Oficiālā Maskava turpina ieņemt nogaidošu un nepiekāpīgu pozīciju, atklāti paužot, ka tā neredz nepieciešamību sasteigt konflikta izbeigšanu caur sarunu mehānismiem.
Kijivas prasības pēc ilgtermiņa stabilitātes
Lai gan 15 gadu garantiju solījums ir būtisks solis, Ukrainas vadība signalizē, ka ar to varētu būt nepietiekami, lai garantētu neatgriezenisku mieru reģionā. Ukrainas diplomātu aprindās izskan aicinājumi pēc krietni ilglaicīgākām saistībām, minot 30 līdz 50 gadu termiņu. Pašlaik publiski nav pieejama detalizēta informācija par to, ko tieši šīs garantijas ietver un kāds būtu mehānisms to iedarbināšanai krīzes situācijā.
Sarunu procesā joprojām dominē divi kritiski “karstie punkti”:
Donbasa reģiona juridiskais un politiskais statuss.
Zaporižjas atomelektrostacijas pārvaldība un drošība.
Attiecībā uz Donbasu, Ukraina iepriekš izrādījusi interesi par ASV ierosināto modeli – izveidot tur demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu starptautisko miera uzturēšanas spēku kontrolē. Tomēr Krievija šādu risinājumu kategoriski noraida, uzskatot to par nepieņemamu iejaukšanos savās interesēs.
Kremļa spiediens un Ukrainas tautas izvēle
Situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka pirms klātienes tikšanās ar Zelenski, Donaldam Trampam notika vairāk nekā divas stundas gara telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Lai gan Tramps pēc sarunas mēģināja radīt iespaidu par Putina vēlmi panākt mieru, Kremļa oficiālā retorika kļuva tikai asāka. Krievija pieprasīja, lai Ukraina veic “drosmīgu soli” un brīvprātīgi izved savu karaspēku no visām Donbasa teritorijām.
Zelenskis uz šo ultimatīvo prasību atbildēja stingri: nevienai amatpersonai nav tiesību vienpersoniski izlemt valsts teritoriālās integritātes jautājumus. Viņš uzsvēra, ka jebkurš izšķirošs miera plāna punkts būs jānodod visas Ukrainas tautas vērtēšanai referendumā. Pēc prezidenta domām, pat ja parlamentam būs jābalso par plānu, galīgajam akceptam jānāk no sabiedrības, jo tā ir “viņu zeme, nevis viena līdera īpašums”.
Referenduma rīkošana un pamiera priekšnoteikums
Kā būtisku šķērsli jebkādai tautas nobalsošanai Zelenskis minēja drošības situāciju un infrastruktūras trūkumu. Lai referendums būtu leģitīms un tajā varētu piedalīties miljoniem kara bēgļu gan valsts iekšienē, gan ārzemēs, būtu nepieciešams vismaz 60 dienu pamiers. Šis priekšlikums šobrīd atrodas strupceļā, jo Krievija atsakās pārtraukt karadarbību uz tik ilgu laiku.
Interesants pavērsiens sarunās bija Trampa piedāvājums personīgi uzrunāt Ukrainas Augstāko Radu. ASV prezidents pauda gatavību izmantot savu politisko autoritāti, lai pārliecinātu Ukrainas deputātus atbalstīt miera plānu, kad tā galīgā redakcija būs izstrādāta.
Vēsturiskais fons un sarunu dinamika 2025. gadā
Diplomātiskā aktivitāte ap Ukrainas karu ievērojami pieauga pēc tam, kad 2025. gada janvārī amatā stājās Donalds Tramps. Sākotnēji ASV un Krievijas delegācijas bija izstrādājušas 28 punktu miera plānu, kuru Rietumu sabiedrotie Eiropā uzņēma ar asu kritiku, uzskatot to par pārlieku labvēlīgu Maskavai un netaisnīgu pret Kijivu.
Pēc 23. novembra Ženēvas samita, kurā piedalījās arī Eiropas valstu vadītāji, plāns tika būtiski pārveidots:
Dokuments tika saīsināts līdz 20 punktiem.
Tajā tika iekļautas drošības garantijas Ukrainai, kas veidotas pēc NATO 5. panta principa (uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem).
Plāns tagad vairāk orientēts uz Ukrainas suverenitātes saglabāšanu, lai gan teritoriālie jautājumi joprojām paliek vissmagākais sarunu punkts.
Krievija pagaidām turpina noraidīt visus atjaunotā plāna labojumus, radot bažas par to, vai diplomātiskais ceļš tuvākajā nākotnē sniegs reālu rezultātu frontes līnijā.
