Pēc rekordsala Latvijā iestājies straujš siltums, kas sev līdzi nes ne tikai kūstošas kupenas, bet arī pastiprinātu pilsētvides uzraudzību.
Kārtības sargi norāda, ka nevērība pret sava īpašuma sakopšanu un transportlīdzekļa novietošanas noteikumiem šajās dienās var radīt neplānotus izdevumus, jo drošības prasības pilsētā netiek atceltas arī mainīgos laikapstākļos.
Straujā temperatūras maiņa radījusi situāciju, kurā uz ietvēm veidojas neparedzami apstākļi, bet no jumtiem sāk slīdēt smagas sniega un ledus masas.
Lai pasargātu iedzīvotājus, pilsētu dienesti šobrīd pastiprināti raugās, kā tiek pildīti saistošie noteikumi par teritoriju uzturēšanu, jo pašvaldību prasības neparedz nogaidīšanu, kamēr viss nokusīs dabiskā ceļā.
Pašvaldību prasības namīpašniekiem un apsaimniekotājiem
Daudzi iedzīvotāji pieņem, ka pietiek ar galvenās taciņas izbrīvēšanu, taču reālās prasības ir krietni detalizētākas un vērstas uz gājēju pilnīgu drošību. Noteikumi paredz, ka ietvēm, kas piegulst īpašumam, jābūt pilnībā attīrītām un nokaisītām ar pretslīdes materiāliem katru rītu līdz noteiktam laikam, kas parasti pilsētās ir pulksten 8:00.
Ar vienreizēju darbu rīta agrumā var būt par maz, jo temperatūras svārstību ietekmē ietves var atkal apledot, tādēļ saimniekam jānodrošina gājējiem piemēroti apstākļi visas dienas garumā, nepieļaujot slidenas sniega putras vai ledus rises izveidošanos.
Automašīnu novietošana un sniega masas uz jumtiem
Atkušņa laikā autovadītājiem jārēķinās ar papildu atbildību, jo ielu malās ilgstoši novietoti transportlīdzekļi būtiski kavē specializētās tehnikas darbu. Būtisku risku rada arī sniega masas uz transportlīdzekļu jumtiem, kas siltuma ietekmē kļūst smagas un kļūst par nekontrolētu kravu.
Strauji bremzējot, šis sniegs var noslīdēt uz priekšējā stikla, pilnībā bloķējot redzamību, vai arī aizlidot uz aizmugurē braucošā auto. Apdrošināšanas jomas pārstāvji uzsver, ka gadījumos, ja šāda nevērība izraisa negadījumu, transportlīdzekļa vadītājam var nākties segt zaudējumus personīgi, jo tas tiek klasificēts kā nolaidība.
Noteikumi par savlaicīgi neiztīrītām autostāvvietām
Rīgā aktuāls ir jautājums ne tikai par brauktuvju tīrīšanu, bet arī par sniega vaļņiem, kas uzkrājas ap ilgstoši novietotiem transportlīdzekļiem. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” skaidroja Rīgas pašvaldības kārtibas pārstāvis Toms Sadovskis, sodu var piemērot arī automašīnas īpašniekam, ja ap viņa spēkratu sakrājies sniegs traucē kopējo pilsētas sakopšanu.
Lai gan sniegs no pašas automašīnas obligāti nav jānotīra, īpašnieka pienākums ir attīrīt zonu ap transportlīdzekli. Tas nepieciešams, jo specializētie sniega tīrītāji fiziski nevar iztīrīt vietu ap novietoto auto, un pēc tā aizbraukšanas nedrīkst palikt kupenas, kas apgrūtina stāvvietas izmantošanu nākamajiem autovadītājiem.
Likumsargu kontroles mehānismi un termiņi
Sodu par nenotīrītu sniegu ap transportlīdzekli pašvaldība var piemērot gadījumos, ja sniegs nav notīrīts vismaz trīs diennaktis. Kārtības darbinieki fiksē situāciju un pēc trim dienām veic atkārtotu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai automašīna ir kustināta vai tās apkārtne sakopta.
Ja pārkāpums saglabājas, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Tajā pašā laikā likumsargi norāda uz individuālu pieeju – ja īpašnieks var pierādīt objektīvus iemeslus, piemēram, veselību vai prombūtni ceļojuma dēļ, šādi fakti tiek ņemti vērā, izvērtējot situāciju. Līdz šim šosezon sodi par šo pārkāpumu nav piemēroti, policijai priekšroku dodot profilaktiskām pārrunām.
Uzraudzība no gaisa un preventīvie pasākumi pagalmos
Lai efektīvi kontrolētu pilsētas stāvokli, pašvaldības dienesti šobrīd izmanto modernas metodes, tostarp bezpilota gaisa kuģus jeb dronus. Tas ļauj inspektoriem pārbaudīt arī slēgtus iekšpagalmus un fiksēt bīstamas lāstekas uz jumtiem, kuras no ielas līmeņa nav pamanāmas.
Uzraudzības iestāžu galvenais mērķis ir panākt ātru reakciju un bīstamības novēršanu, tomēr, ja saimnieks ignorē aizrādījumus, tiek piemērotas likumā paredzētās sankcijas. Statistikas dati liecina, ka tieši atkušņa pirmajās dienās tiek uzsākts lielākais skaits oficiālo procesu par īpašumu uzturēšanas noteikumu pārkāpumiem.
Atbildība par pārkāpumiem un gājēju drošību
Administratīvo sodu apmēri par nolaidību šajā periodā ir tieši atkarīgi no pārkāpuma smaguma un personas statusa. Privātpersonām par nenotīrītu teritoriju jārēķinās ar summu līdz 350 eiro, savukārt uzņēmumiem un namu apsaimniekotājiem šis finansiālais slogs var sasniegt pat 1400 eiro.
Jāņem vērā, ka soda nauda ir tikai daļa no riska, jo gadījumos, ja uz nenotīrītas ietves vai krītoša ledus dēļ cieš gājējs, namīpašniekam iestājas civiltiesiskā atbildība. Tas nozīmē, ka cietušais var vērsties tiesā, lai piedzītu kompensāciju par ārstēšanos un sabojāto mantu, kur kārtības sargu sastādītie akti kalpo par neapstrīdamu pierādījumu saimnieka vainai.
Rekomendācijas drošai pavasara sagaidīšanai
Lai izvairītos no negadījumiem un administratīviem procesiem, namīpašniekiem ieteicams nepaļauties tikai uz brīdinājuma lentēm, jo tās bez reāliem tīrīšanas darbiem nepasargā no atbildības par sekām. Autovadītājiem pirms brauciena ieteicams veltīt laiku pilnīgai auto jumta notīrīšanai un izvairīties no spēkratu novietošanas tieši pie ēku sienām.
Gājējiem savukārt ieteicams saglabāt modrību un nešķērsot norobežotās zonas. Ja tomēr ir noticis negadījums, ir svarīgi fiksēt vietas apstākļus fotoattēlos un operatīvi sazināties ar atbildīgajām iestādēm fakta protokolēšanai, kas būs būtisks dokuments turpmākai jautājumu risināšanai ar īpašuma apsaimniekotāju.
