Lielākais medicīniskais pētījums, kas aplūkoja ārpus-ķermeņa pieredzi pirmsnāves pacientiem, atklāja, ka apziņa saglabājas pat pēc tam, kad smadzeņu darbība ir pilnībā pārtraukta.
Tas ir strīdīgs temats, kas līdz šim uztverts skeptiski.
Zinātnieki 4 gadus pavadīja izpētot vairāk kā 2 tūkstošus cilvēku, kas cieta no sirdsdarbības apstāšanās, 15 Lielbritānijas, ASV un Austrālijas slimnīcās.
Viņi atklāja, ka gandrīz 40% cilvēku, kas izdzīvoja, aprakstīja dīvaina veida apziņu, kas pastāvēja, kamēr klīniski viņi bija miruši, vēl pirms viņu sirdsdarbība tika atjaunota.
Viens vīrietis pat atcerējās, ka pametis savu ķermeni, un novēroja savu atdzīvināšanu no istabas stūra.
Par spīti tam, ka viņš bija bezsamaņā un “miris” 3 minūtes, 57 gadus vecais sociālais darbinieks detalizēti atcerējās kādas darbības veica medicīnas personāls un aprakstīja iekārtu izraisītās skaņas.
“Mēs zinām, ka smadzenes nedarbojas, kad apstājusies sirds,” apgalvo Dr. Sems Parnija, kurš vadīja pētījumu.
“Tomēr, šajā gadījumā, apziņa turpināja darboties visas trīs minūtes, kamēr sirds nedarbojās, par spīti tam, ka smadzenes fiziski pārstāj darboties 20-30 minūšu laikā, pēc sirds apstāšanās.”
“Vīrietis aprakstīja visu, kas telpā notika, bet, kas ir pats svarīgākais, viņš dzirdēja divus skaņas signālus, ko iekārta izdod katras divas minūtes. Tādējādi, mēs spējām noteikt, cik ilgi šī pieredze ilga.”
“Viņa stāstītais izklausījās ļoti ticami un viss, ko viņš pastāstīja, tik tiešām arī notika.”
No 2060 sirdsdarbības apstāšanās pacientiem, kas tika pakļauti pētījumam, izdzīvoja 330 pacienti. 39% no visiem izdzīvojušiem teica, ka bijuši pie apziņas, kad viņus atdzīvina.
Lai arī daudzi no viņiem nespēja atsaukt atmiņā konkrētas detaļas, pastāvēja vairākas kopīgas tēmas. Viens no pieciem pacientiem teica, ka juta neierastu mieru, bet viena trešā daļa pacientu teica, ka laiks esot palēninājies vai paātrinājies.
Daži no viņiem atcerējās, ka redzējuši spilgtu gaismu, zeltainu zibsni vai saules staru gaismu. Citi atcerējās, bailes, slīkšanas vai ūdenī vilkšanas sajūtas. 13% teica, ka juta nošķirtību no sava ķermeņa, un tieši tik pat daudzi stāstīja, ka jutās augstāki.
Parnija tic, ka daudzi citi noteikti ir ko līdzīgu izjutuši, bet zāles vai nomierinošie līdzekļi, kas tiek izmantoti atdzīvināšanas procesā var būt likuši pacientiem savu pieredzi aizmirst.
“Daudzi cilvēki patiešām ir ko tādu piedzīvojuši, bet tam nav bijis zinātniska pamatojuma, tādēļ lielākā daļa šo cilvēku domā, ka tās bijušas halucinācijas vai ilūzijas, nevis patiesi notikumi. Šiem iespaidiem nepieciešama tālāka analīze.”
“Tagad pastāv labi pierādījumi tam, kas patiesībā notiek, kad mēs medicīniski nomirstam. Mēs vienkārši nesaprotam, kas notiek. Mēs vēl joprojām īsti nezinām, kas ar mums pēc nāves notiek un mēs ļoti ceram, ka šis pētījums palīdzēs to noskaidrot.”
Avots: teleghraph.co.uk
Klausījos kosmonauta stāstu,ar kuru bija veikti eksperimenti ar vairākkārtīgu sirds APSTĀDINĀŠANU. Viņš stāstīja,ka pats miršanas process ir ļoti patīkams un drausmīgi smaga -atgriešanās atpakaļ.Citi visi pēc eksperimentu beigšanas bija miruši ar pēkšņu sirds apstāšanos un vienīgais viņš vēl bija dzīvs un bija gatavs tam pašam;-pēkšņai nāvei.