Trīs pētnieki 2500 dalībniekiem deva aptuveni 25 000 iespējas krāpt. Viņi atklāja zīmīgu sakritību, ka cilvēki ļāvās saviem instinktiem biežāk, kad viņiem drīzumā bija plānots pabeigt kādu apjomīgu projektu, pamest darbu vai pabeigt mācību semestri.
Tendence ir tāda, ka cilvēki kļūst “vaļīgāki”, kad viņiem tuvojas kaut kā beigas. Cilvēkā iestājas apziņa, ka tā ir vienīgā un iespējams pēdējā reize, kad kaut ko tādu var darīt. Dati rāda, ka cilvēki tam ļaujas, lai vēlāk nebūtu nožēlas sajūtas, ka viņi ir palaiduši garām kaut ko lielisku savā dzīvē un kaut ko nav izdarījuši.
Krāpšanās jeb melošana kā tāda notiek tad, kad cilvēkam tiek kaut kas piedāvāts par konkrētu izdarīto darbu, kuru šķietami neviens nekontrolē. Vienā eksperimentā dalībniekiem iedeva vairākas esejas, lai viņi tās novērtē. Tiem tika pateikts, ka viņiem samaksās atkarībā no tā, cik ilgi viņi būs pavadījuši laiku katras esejas izskatīšanai. Dalībnieki tika atstāti vieni ar esejām, bet viņi tika novēroti un tika uzņemts laiks. Pēc tam atklājās, ka lielāka daļa meloja sakot, ka pie eseju vērtēšanas tika pavadīts ilgāks laiks, jo viņi zināja, ka samaksa būs lielāka.
Avots: foxnews.com
Tevi noteikti interesēs
- Pienāca paziņojums – kāds pārskaitījis uz manu kontu ap 1000 eiro; alga vēl tālu, avansu jau biju dabūjusiby Rinalds Bergmanis
- Griķu diena 26. jūnijā senajos kalendāros: ko nedrīkst šajā dienā darīt, lai neaizbiedētu laimiby Laura Andersone
- Kā ātri pagatavot gardu mīklu panēšanai, ko novērtēs pat pieredzējuši šefpavāri – noslēpumi un viltībiņasby Anete Vītola