Vācijas Federālais izlūkošanas dienests (BND) ilgstošā laika posmā ir spējis pārtvert un noklausīties ASV prezidenta Baraka Obamas telefonsarunas, ziņo autoritatīvais vācu izdevums “Die Zeit”. Šis atklājums met ēnu uz abu valstu specdienestu sadarbību un liecina par ievērojamiem drošības caurumiem pat visaugstākā līmeņa sakaru sistēmās.
Interesanti, ka šī spiegošana nenotika uz zemes, bet gan laikā, kad prezidents atradās gaisā. Runa ir par konfidenciālām sarunām, kuras Obama veica no ASV prezidenta oficiālās lidmašīnas jeb “Air Force One”. Kā norāda izdevums, šāda nesankcionēta piekļuve bija iespējama kritisku drošības nepilnību dēļ – proti, sakaru šifrēšana prezidenta gaisa kuģī tolaik nebija pietiekami aizsargāta pret modernām pārtveršanas metodēm.
Desmit frekvences un vājais šifrēšanas punkts
Izlūkošanas operācijas tehniskā puse balstījās uz faktu, ka telefonsarunām lidmašīnā tika izmantotas aptuveni desmit specifiskas frekvences. Vācijas izlūkdienests šīs frekvences bija identificējis, kas ļāva BND speciālistiem regulāri un bez šķēršļiem pieslēgties Obamas saziņas kanāliem.
Pārtverto materiālu klāsts ir visai iespaidīgs – lielākā daļa no noklausītajām sarunām ietvēra ASV prezidenta dialogus ar citu valstu vadītājiem, ārvalstu līderiem un ietekmīgākajiem viņa administrācijas locekļiem. Šāda informācija Vācijas valdībai varēja sniegt milzīgas priekšrocības diplomātiskajās sarunās un stratēģiskajā plānošanā.
Vai spiegošana sākās jau Buša laikā?
Lai gan pašlaik galvenais fokuss ir uz Baraka Obamas prezidentūras laiku, “Die Zeit” rīcībā esošā informācija pieļauj vēl skandalozāku scenāriju. Lai gan nav precīzu datu par brīdi, kad BND pirmo reizi ieguva piekļuvi “Air Force One” sakariem, pastāv pamatotas aizdomas, ka tas varētu būt noticis jau Obamas priekšteča Džordža Buša jaunākā laikā.
Tas nozīmētu, ka Vācijas izlūkdienests ir kontrolējis Baltā nama saziņu vairāk nekā desmit gadus, paliekot nepamanīts no ASV kontrizlūkošanas puses. Šis fakts rada nopietnus jautājumus par to, cik droša patiesībā ir bijusi ASV augstāko amatpersonu saziņa digitālajā laikmetā.
Operācijas pēkšņās beigas un “Klintones incidents”
Spiegošanas kampaņa tika pēkšņi pārtraukta 2014. gadā. Lūzuma punkts bija brīdis, kad atklātībā nonāca informācija, ka Vācijas izlūkdienests varētu būt noklausījies arī toreizējās ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones telefonsarunas.
Saskaroties ar potenciālu diplomātisko katastrofu, toreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkeles administrācija rīkojās nekavējoties. Tika dots stingrs rīkojums izlūkdienestam pārtraukt visas darbības, kas saistītas ar ASV augstāko amatpersonu sakaru pārtveršanu. Ironiski, ka tieši ap šo laiku pati Merkele publiski pauda sašutumu par ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) veikto viņas pašas telefona noklausīšanos, toreiz paziņojot slaveno frāzi: “Spiegošana starp draugiem – tas nav pieņemami.”
Šis jaunais pavērsiens “Die Zeit” publikācijā liecina, ka realitāte bija daudz sarežģītāka un abpusēja, iezīmējot ēru, kurā pat tuvākie sabiedrotie neuzticējās viens otra komunikācijas kanālu drošībai.
