Samtenes: no dekoratīva rotājuma līdz daudzfunkcionālam dabiskam sabiedrotajam — unikāls ceļvedis par ziedu izmantošanu dārzā, kulinārijā un citur
Septembris — ne tikai ražas, bet arī atdzimšanas laiks: kāpēc samtenes nedrīkst izmest.
Septembris ir pārejas mēnesis. Dažos reģionos jau jūtama rīta miglas vēsma, citos — pēdējais karstuma vilnis cenšas aizkavēties. Bet dārzniekam tas iezīmē vasarnīcas sezonas beigu fāzi: dārza uzkopšanu, ražas novākšanu, augsnes sagatavošanu ziemai. Un tieši šajā laikā, kad pirmās salnas saudzīgi pieskaras trauslajiem ziedlapiņām, pienāk brīdis pārdomāt viena no visvairāk nenovērtētajiem augiem — samteņu — nozīmi.
Tradicionāli tos uzskata tikai par dekoratīviem ziediem — košiem, aromātiskiem, ilgi ziedošiem no jūnija līdz pat vēlam rudenim. Tie rotā puķu dobes, ierāmē celiņus, atbaida kukaiņus… un pēc pirmās salnas nonāk komposta kaudzē. Taču tā ir palaista garām iespēja. Samtenes nav tikai ziedi. Tie ir dabas glābiņš, ekoloģisks vairogs un noderīgu vielu avots, kas spēj mainīt jūsu dzīves kvalitāti — līdz pat augsnes auglībai.
Tāpēc šīs sezonas galvenais princips ir šāds: neizmetiet samtenes — izmantojiet tās līdz pēdējai ziedlapai. Samtenes dārzā: dzīvais bio aizsargs pret nematodēm, pelēko puvi un ērcēm. Ja jūs domājāt, ka samtenes ir tikai skaistumam, jūs kļūdījāties. To ietekme uz augsni un kaimiņu kultūrām ir zinātniski pierādīta.
Darbības mehānisms: Samtenes izdala tiofēnus — organiskus savienojumus, kas ir toksiski augsnes nematodēm (parazītiskajiem tārpiem), sēņu sporām (pelēkā puve, fitoftora) un dažiem kaitēkļiem (ērces, laputis). Šīs vielas iesūcas sakņu zonā, radot “aizsargbarjeru”.
Praktiskie pielietojumi:
Zemeņu aizsardzība. Zemenes ir visneaizsargātākais augs dārzā. Tās bojā:
-augsnes nematodes (īpaši Meloidogyne spp.),
-ērces (piemēram, Tetranychus urticae),
-pelēkā puve (Botrytis cinerea).
Risinājums:
2–3 nedēļas pirms zemeņu ziedēšanas vai uzreiz pēc ražas novākšanas izkaisiet uz augsnes virsmas zem krūmiem 1–2 saujas svaigu samteņu ziedu. Var arī ierakt tos stumbra apļos (5–7 cm dziļumā). Ziedi lēni sadalīsies, izdalot fitoncīdus un bagātinot augsni ar organiku. Rezultāts — 60–80% mazāk bojājumu. Turklāt samteņu kārta kalpo kā dabiska mulča: tā saglabā mitrumu, novērš sakņu pārkaršanu vasarā un aizsargā ziedpumpurus no ziemas salnām, pastiprinot sniega aizturi.
Ķiploku un sīpolu aizsardzība
Stādot ķiplokus, katrā bedrītē ielieciet 3–5 svaigus samteņu ziedus. Tas ne tikai pasargās no nematodēm, bet arī samazinās baltās puves un fuzariozes risku. Efekts saglabājas visu sezonu.
Dobju mulčēšana
Izklājiet veselus augus (ar saknēm!) uz dobes ar kāpostiem, papriku, baklažāniem — visiem, kas baidās no sēnīšu problēmām. Pēc 2–3 nedēļām tie sāks sadalīties, pārvēršoties bio aktīvā kompostā. Rezultātā:
-samazinās augsnes skābums,
-palielinās mikrobioloģiskā aktivitāte,
-tiek apspiesta nezāļu augšana.
Rožu aizsardzība
Rozes cieš no melnplankumainības, laputīm un ērcēm. Izkaisiet samtenes ap krūmiem — un jūs pamanīsiet, kā samazinās bojājušos lapu skaits. Īpaši efektīva ir kombinācija ar ķiplokiem un samtenēm “dzīvžoga” veidā.
Samtenes un tomāti: sabiedrotie vai pretinieki? Divas patiesības puses. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem — vai drīkst stādīt samtenes blakus tomātiem, lai pasargātu no fitoftoras? Atbilde: jā — bet ar nosacījumiem. Plusi:
-samteņu fitoncīdi apslāpē fitoftoras sporu attīstību gaisā un uz lapām,
-tie atbaida laputis, baltblusiņas, zirnekļa ērces — galvenos vīrusu pārnēsātājus,
-uzlabo mikroklimatu ap krūmiem, samazinot mitrumu augsnes līmenī.
Lasi vēl: Ko darīt ar zemenēm septembrī, lai nākamgad ražu vāktu spaiņiem
Mīnusi:
-samtenes ir blīvi, strauji augoši augi. Ja tās iestāda pārāk tuvu tomātiem, tās rada pārmērīgu sabiezinājumu,
-tas noved pie sliktas ventilācijas, mitruma aiztures uz lapām un rada ideālus apstākļus fitoftoras un pelēkās puves attīstībai — tieši tām problēmām, no kurām mēs gribam izvairīties!
Optimālais risinājums: stādiet samtenes 30–40 cm attālumā no tomātiem — ne rindā, bet kā “aizsargbarjeru” gar dobes malu, izmantojiet kombinēto stādījumu: tomāti + samtenes + baziliks + ķiploki. Šāds “trīskāršs” efekts darbojas labāk nekā jebkura ķīmija. Nepieļaujiet, lai samtenes aizēnotu tomātus — tiem jāaug saulē, nevis ēnā.
Eksperta padoms: ja audzējat tomātus bez balstiem (“savvaļniekus”), samtenes var kļūt par jūsu labāko sabiedroto — bet tikai tad, ja regulāri tās retina un neļaujat tām pāraugt.
Pašizsēja un nākotne: kā samtenes kļūst par mūžīgiem palīgiem
Samtenes reti dod pašizsēju — bet, kad tas notiek, tā nav problēma. Tieši pretēji — tas ir veselīgas ekosistēmas rādītājs. Ja vēlaties kontrolēt pašizsēju — septembrī savāciet nogatavojušās sēklas. Izžāvējiet tās, glabājiet papīra maisiņā. Pavasarī iesējiet tās vajadzīgajās vietās: zem zemenēm, pie rozēm, gar gurķu dobēm.
Pašizsētas samtenes bieži izrādās izturīgākas pret vietējiem apstākļiem nekā pirktie stādi. Samtenes nav tikai ziedi – tā ir sistēma. Samtenes ir daudzfunkcionāls bio instruments, kas apvieno sevī:
-agronomiju (augsnes un kultūru aizsardzību),
-kulināriju (dabīgu garšvielu),
-fitoterapiju (luteīna avotu),
Nevis nogrieziet un izmetiet tās kompostā — pārvērtiet tās par resursu. Izdariet to — un jūs ne tikai uzlabosiet ražu. Jūs atjaunosiet saikni ar dabu un atdosit augsnei to, ko tā jau sen bija zaudējusi.
Pēcvārds: kāpēc mēs aizmirstam par samtenēm
Mēs dzīvojam pasaulē, kur viss ir jābūt “ideāls”, “tīrs”, “pārdodams”. Mēs pērkam dārgas kosmētikas, ķimikālijas, mēslojumus, aizmirstot, ka visspēcīgākā biotehnoloģija ir pati daba.
Samtenes nav vienkārši ziedi. Tas ir mūsu vecmāmiņu mantojums, kuras zināja, kā aizsargāt un rūpēties, netērējot ne centa.
Šodien ir jūsu iespēja atgūt šo gudrību. Savāciet samtenes. Izmantojiet tās. Turpiniet. Jūsu dārzs pateiks jums “paldies” jau pēc pāris nedēļām.
