Es paskatījos uz vīru ar acs kaktiņu, lai redzētu viņa reakciju. Viņš viegli pasmaidīja, bet ātri paraustīja plecus.
– Par ko tu runā? – viņš vieglā tonī jautāja.
– Tikai domāju, es smaidot atbildēju. – Nekas konkrēts.
Viņa saspringums pieauga. Es turpināju piesardzīgi virzīties uz priekšu, izmetot frāzes, kas viņu darīja nervozu.
Kādu dienu es teicu:
– Zini, dīvaini, ka reizēm svarīgas lietas paliek nepamanītas. Viss izskatās savādāk, kad sāc rakt dziļāk.
– Ko tu ar to domā? – viņš piesardzīgi jautāja.
– Tikai skaļi domāju, es mierīgi atbildēju. – Par godīgumu un uzticību.
Aināra pleci manāmi saspringa. Viņš sāka zaudēt savaldību. Es redzēju, kā noslēpums viņu smacē no iekšienes.
Beidzot es nolēmu spert pēdējo soli. Tajā vakarā es gatavoju vēlas vakariņas. Tā notika reti, un novirzei no ierastā ritma vajadzēja vīru ietekmēt. Kad viņš ienāca virtuvē, es pasmaidīju:
– Nolēmu pagatavot gardu mājas maltīti. Tu tik daudz strādā, ka šķiet, ka esi par mani pavisam aizmirsis.
Viņa seja saviebās no spriedzes. Viņš nepārprotami cīnījās ar sevi, līdz beidzot ar grūtībām izdvesa:
– Vai tu vari pārstāt?
– Pārstāt ko? es pārsteigta jautāju, it kā neko nesaprastu. – Kāpēc tu esi tik nervozs? Tevi kaut kas satrauc?
Ainārs sastinga, viņa seja skaidri vēstīja, ka viņu pārņēmušas bailes. Es sajutu, ka viņš ir tuvu nervu sabrukumam.
– Labi. Jā, man ir romāns, viņš klusi teica
Šie vārdi klusumā izklausījās kā sitiens. Es paskatījos uz viņu bez emocijām, iekšēji jūtot, kā nedēļām ilgi veidojusies spriedze pazūd, atstājot aiz sevis tikai aukstu vilšanos.
– Piedod. Es visu sabojāju. Dod man iespēju to izlabot, viņš nomurmināja.
Es klusēju. Viņa atvainošanās nebija svarīga. Viss, ko es jutu, bija tukšums.
– Šīs ir beigas, Ainār, es mierīgi teicu un piecēlos kājās. – Es vairs nevēlos piedalīties tavā spēlē.
Viņš nolaida galvu un devās prom. Mājās valdīja klusums. Jutu atvieglojumu, bet tas jaucās kopā ar zaudējuma rūgtumu. Es uzvarēju, bet par kādu cenu?
Bet kāds ir tavs viedoklis par šo stāstu? Vai tev nešķiet, ka sievietei tomēr vajadzēja vīram piedot un ļaut izpirkt savu vainu? Laipni aicināts paust savas domas komentāros. Un neaizmirsti atzīmēt stāstu ar “patīk” un dalīties ar to sociālajos tīklos!
