Ikviens no mums, visticamāk, ir nonācis nepatīkamās situācijās, kas saistītas ar personīgo mantu, tostarp mobilo tālruņu, dokumentu vai maku nozaudēšanu. Nav noslēpums, ka mūsu vidū ir cilvēki, kuriem sabiedriskajā transportā vai lidostā “izdodas” aizmirst somas ar vērtīgām lietām.
Mūsu vidū ir godprātīgi ļaudis, kas iepriecina mantu zaudētājus, atdodot viņiem naudu un dokumentus, bet, protams, ir arī tādi, kur pēc to atrašanas iztērē svešu naudu un veikalā, pērkot preces, norēķinās ar viņiem nepiederošu bankas karti. To cilvēku liktenis, kuri iztērēja atrastu naudu, ir neapskaužams, savukārt tie, kuri atradumu bez atlīdzības atdod īpašniekiem, nereti tiek apbalvoti ar dāsnu atlīdzību.
Piemēram, es reiz autobusā pamanījos pazaudēt pasi, kuru man atdeva gandrīz uzreiz. Bet pavisam nesen tajā pašā autobusā pazaudēju maku. Tas nemanot izkrita no manas seklās kabatas pēc tam, kad samaksāju braukšanas maksu. Bet grupa cilvēku to ieraudzīja, nolēma neatdot un pievāca sev pēc tam, kad es izkāpu pieturā. Labi, ka makā nebija nekā vērtīga, izņemot pāris banknotes un sīknaudu. Pēc pieprasījuma banka kartes ātri nobloķēja, taču palika nepatīkama pēcgarša.
Šodien kļuvu par analoģiska atraduma īpašnieku. Izgāju no kāpņu telpas un uz soliņa atradu maku. Uzreiz kļuva skaidrs: kāds bija apsēdās atpūsties, un, visticamāk, maks izkritis no seklas bikšu kabatas. Nu ko?
Nodomāju, ka maku vajadzētu atdot īpašniekam, ja tur ir kas vērtīgs. Acīmredzot, tā kā tas joprojām atradās vietā, kur tika pazaudēts, es biju pirmais, kas to pamanīja. Apsēdos uz soliņa, paņēmu maku un sāku rūpīgi pētīt. Atvēru un ieraudzīju tur 300 eiro, braukšanas kartīti un apdrošināšas polisi, kurā bija norādīti visi īpašnieka dati.
Devos ar atradumu uz mājām. Par laimi, šajā tehnoloģiju laikmetā nebija grūti atrast īpašnieku sociālajā tīklā. Sazinājos ar viņu un jautāju: vai neesat kaut ko pazaudējis? Pēc minūtes cilvēks atbildēja, ka pazaudējis maku ar dokumentiem. Mana kļūda bija tā, ka neminēju, cik daudz naudas bija makā. Bet velti – tādēļ vēlāk nokļuvu nepatīkamā situācijā.
Lasi vēl: Sinoptiķi pastāstījuši, kāds laiks gaidāms pēc 11.maija — neko labu nav ko gaidīt
Maka īpašnieks pateica savu telefona numuru, uz kuru es uzreiz piezvanīju, un mēs norunājām tikšanos vienā vilciena stacijām. Starp citu, telefonsarunas laikā maka īpašnieka balss tonī nebija ne mazākā prieka, ka tagad viņam atdos naudu un dokumentus, kurus atjaunot ir diezgan problemātiski. Es biju pārsteigts, ka viņš pat nepateica paldies. Man bija pilnīgi vienalga par atlīdzību, es biju gatavs maku atdot tāpat. Galu galā arī man cilvēki bija atdevuši pazaudētas lietas.
Es pat nepažēloju naudu taksometram, lai ātrāk nokļūtu tikšanās vietā un atgrieztu maku kopā ar dokumentiem. Piebraucu pie vilciena stacijas un satikos ar maka īpašnieku. Izrādījās, viņš bija parasts kurjers no viena no lielākajiem sūtījumu piegādes dienestiem. Pasniedzu viņam maku ar visu saturu, viņš atvēra to manā priekšā un sāka pārbaudīt. Viss bija savās vietās, bet viņa apgalvojumi nostādīja mani neērtā stāvoklī. Es nokļuvu ļoti nepatīkamā situācijā, kad viņš man sāka izteikt pretenzijas.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
