Autors: Elans Dambergs

Kotlešu cepšana man vienmēr asociējās ar taukainu plīti un dūmiem, līdz es pamēģināju tās ietīt cepamajā papīrā. Izrādās, var pagatavot sulīgu gaļu piecās minūtēs, vispār neizmantojot eļļu un neismērējot pannu.

Reizēm tās vienkāršākās lietas ir pašas labākās. Šie pīrāgi manā virtuvē top tajās dienās, kad gribas ko sātīgu, bet negribas stundām gaidīt, kamēr rūgst mīkla.

Reizēm visģeniālākās lietas ir tās vienkāršākās. Šī ābolu strūdele ir kļuvusi par mūsu ģimenes ziemas tradīciju – kraukšķīga mīkla, bagātīga pildījuma kārta un aromāts, kas liek aizmirst par aukstumu aiz loga.

Vienkāršas sastāvdaļas un pavisam maz laika: dalos ar savu recepti, kā pagatavot sātīgu uzkodu, kas burtiski kūst mutē.

Dalos ar savu pieredzi, kā no pašiem parastākajiem produktiem pagatavot kaut ko garšīgu, netērējot tam daudz laika.

Nolēmu pamēģināt ko citu un parasto miltu vietā biezpienam pievienoju pavisam citu sastāvdaļu. Izrādās, ka tieši tā ir atslēga, lai plācenīši izdotos nevis miltaini, bet gan gaisīgi un mutē kūstoši.

Atceroties bērnības garšu, mēģināju saprast, kāpēc toreiz kotletes šķita tik sulīgas. Atradu atbildi vecajās receptēs un sapratu, ka noslēpums ir vienā pavisam parastā lietā, ko mūsdienās bieži aizmirstam.

Vienkārša un sātīga poļu zupa, kuras noslēpums slēpjas pareizajās saknēs un smalkajos putraumos. Lieliska izvēle mierīgām ģimenes vakariņām.

Atradu metodi, kurā gaļa pati “uztaisa” savu mērci tieši cepeškrāsnī. Rezultāts ir tik mīksts, ka pat vislielākie kotlešu fani mājās vairs neprasa tās cept eļļā.

Krāsns kurināšana no apakšas, kā mēs visi esam pieraduši, patiesībā ir neefektīva. Padalīšos ar metodi, kā sakraut malku tā, lai mājā būtu siltāk un pie krāsns jāiet retāk.